Starp daudzajām dimensijām, kas šobrīd jārisina, ir bailes zaudēt darbu Covid-19 dēļ. Tā noteikti nav iracionāla doma, un tā nav katastrofāla vai pārāk negatīva. Cunami, kas pārņem visu pasauli, ir iespējama. Ko mēs varam darīt šajā situācijā?
Starptautiskā Darba organizācija (SDO) pirms dažām dienām paziņoja, ka pašreizējā krīze var izraisīt bezdarbu 25 miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Saskaroties ar šāda mēroga ārkārtas situāciju, ir tikai viena reakcija, kas varētu mazināt kaitējumu: visu valstu izlēmīga un tūlītēja saskaņota rīcība. Šobrīd visas valstis aktivizē pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt sociālo aizsardzību. Acīmredzot tomēr ar to var nepietikt.
Rakstā, kas publicēts New York Times mēs baidāmies, ka, turpinot ievērot pašreizējās stratēģijas, mūsu ekonomika mirst no koronavīrusa . Tāpēc mēs mudinām saskaņoti un ātri rīkoties, lai izveidotu vispārējos pamata ienākumus (ko varētu piemērot arī Donalda Trampa valdība). Otrais solis ir izstrādāt plānu, kā nodrošināt skābekli ekonomikai un apturēt darbinieku atlaišanu.
Tomēr, kā uzsvēra 2018. gada Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Romers un medicīnas ekonomists un Hārvardas Universitātes rektors Alans M. Gārbers, tas viss pirmkārt un galvenokārt ir saistīts ar mūsu spēju palēnināt koronavīrusa izplatību .
Kā? Izmantojot zināmo formulu: aizsardzības līdzekļu ierobežošana veselības aprūpes darbiniekiem un vakcīnas izpēte, kas jāizlaiž pēc iespējas ātrāk.
Bailes zaudēt darbu pandēmijas dēļ. Ko darīt?
Daudzi dzīvo šo karantīnas periodu, baidoties zaudēt darbu pandēmijas dēļ . Viņš noteikti nav labs istabas biedrs. Bailes un bažas var iegūt milzīgus apmērus un kļūt par mūsu dienu epicentru.
Neatkarīgi no bailēm saslimt vai bažām, ka jau cīnīsies pret to slimība Ja pievienojam darba trauksmi, psiholoģisko ietekmi kļūst grūti izturēt. Tāpēc ir jāzina dažas stratēģijas vai viela pārdomām .
Atcerieties savas prioritātes tieši tagad
Bailes palikt bez darba Covid dēļ nav nepamatotas. Dažiem no mums ir pieejami darba aizsardzības mehānismi vai ir bijusi iespēja tiem piekļūt, pat ja ir tūkstoš neskaidrību gudrs darbs .
Tās ir saprotamas bailes. Tomēr šobrīd ir vērts atcerēties, kādas ir mūsu prioritātes.
- Izmantojot ļoti aktuālu izteiksmi šobrīd prioritāte ir pasargāt sevi no slimības . Mūsu galvenā uzmanība ir jāpievērš sociālajai distancēšanās un preventīvu pasākumu veikšanai ikreiz, kad izejam no mājas.
- Pastāvīgi uztraucoties, mēs samazināmies un pakļaujam sevi un citus lielākam riskam.
- Mums ik pa laikam jākoncentrējas uz tiešo realitāti un to, kas no mums tiek prasīts. Darba zaudēšana noteikti ir satraucoša, taču tāpēc mēs nevaram novērst uzmanību no saviem mīļajiem no mūsu vecajiem cilvēkiem no mūsu pašu bērniem …
Konstruktīvas bažas un negatīvas bažas
Mums ir tiesības baidīties zaudēt darbu, uztraukties par to, ka šad un tad šī ēna aizņem mūsu prātus. Tas ir saprotams. Tomēr ir divu veidu jāuztraucas bet šajā gadījumā var palīdzēt tikai viens.
Negativistiskām satraukumam šobrīd nav nekāda labuma: tās mūs bloķē un uzkurina nemiera uguni . Nebaro viņu. Mūsu prātā ienāk tādas idejas kā: šī krīze mūs visus apgrūtinās. Kad tas beigsies, nekas vairs nebūs kā iepriekš, mēs visi paliksim bez darba. Mēs nekad no tā netiksim, tā ir globāla katastrofa.
No otras puses, konstruktīvām rūpēm ir konstruktīvāks un stratēģiskāks fokuss. Viņš nesaka, ka uzdod jautājumus:
- Kādas ir manas iespējas zaudēt darbu? Vai tā būs pagaidu vai pastāvīga pietura?
- Vai mana loma joprojām būs nepieciešama manā sektorā, kad iznāksim no karantīnas?
- Esmu cilvēks ar ilgu pieredzi. Vai man jābaidās, ka mani atlaidīs vai neviens vairs neņems darbā? Vai tās ir pamatotas bailes?
- Ko viņi man teica darbā? Kādas ir manas objektīvas iespējas tikt atkārtoti apstiprinātam?
- Ja es zaudētu darbu, ko es varētu darīt? Tā varētu būt iespēja uzlabot manu situāciju ?
Bailes zaudēt darbu: pievērsiet uzmanību avotiem, kas veicina stresu
Stresa avotu kontrole ir būtisks veids, kā mazināt šīs bailes. Piemēram, WhatsApp darba grupas šobrīd var būt daudzu satraukumu centrā. Bažas ir lipīgas, un bieži cirkulē kļūdaina vai pārspīlēta informācija, kuru mēs mēdzam filtrēt caur mūsu satraucošo un negatīvo pusi.
Mēs identificējam, kuras situācijas vai cilvēki pastiprina mūsu trauksmi. Ir svarīgi saglabāt reālistisku attieksmi, neiekrītot katastrofā. Mācīsimies uztraukties konstruktīvi, nevis sakāvnieciski. Grūtību un nenoteiktības situācijās mūsu prātam vienmēr jābūt mūsu labākajam sabiedrotajam.
