Neviens no mums nav nekļūdīgs: mēs visi esam smalki nepilnīgi, taču unikāli savā būtībā un personīgajā vēsturē. Šī iemesla dēļ ir labi un nepieciešams pieņemt pieļautās kļūdas, nekrītot nemitīgās sūdzībās bet tajā pašā laikā skaidri apzinoties, ko mēs vairs nedarīsim, kādus ceļus atkal iesim un kādus cilvēkus turēsim tālu no sevis.
Vienā no savām filmām Vudijs Alens teica: Es neko nenožēloju savā dzīvē, bet patiesība ir tāda, ka es vēlētos būt cits cilvēks . Šī ironiskā frāze lieliski apkopo ļoti konkrētu faktu: mūsu dzīves laikā pieļautās kļūdas sāp un ļoti bieži ir tik briesmīgs drauds mūsu cieņai, ka mēs ļoti vēlētos, ja mēs varētu nospiest pogu Rewind un sākt visu no jauna.
Panākumi pāriet no vienas neveiksmes uz otru, nekad nezaudējot entuziasmu.
Tomēr cilvēki nav mašīnas, un tieši šajā detaļā slēpjas mūsu diženums. Mūsu DNS raksturīgajā maģijā, kas liek mums mācīties no pagātnē pieļautajām kļūdām, lai attīstītos kā sugai un tādējādi uzlabotu mūsu apstākļus šajā sarežģītajā pasaulē. Galu galā dzīvot nozīmē virzīties uz priekšu, bet arī mainīties. Tāpēc zināt, kā mācīties pēc kļūdas, ir kā kāpšana kalnā un sasniegt punktu, no kura mēs katru dienu redzam ceļu uz labākiem cilvēkiem.
Neņemiet to vērā, nepieņemiet to vai palieciet pie tā ķēdē vainas apziņa tas, kas mūs saēd un notur mūs sasaistītus ar pagātni, nozīmē neļaut mums augt un turpināt ceļu, kas ir jāstājas jebkurā vecumā un jebkurā laikā.
Tās darbības, kuras mēs nožēlojam, bet kuras ir daļa no dzīves bagāžas
Vainas apziņa vai grēku nožēla izpaužas dažādos veidos: tie met deformētas ēnas un auž mūsu prātā sarežģītus tīklus, kas ir ideāli piemēroti, lai turētu mūs iesprostoti . Cik konkrēti fakti vien var būt attiecības ar nepareizo cilvēku nelabvēlīga karjeras izvēle, neuzmanība, kas mums radījusi problēmas, nepildīts solījums slikta rīcība vai nepareizs apgalvojums bieži vien liek mums sevi vērot kā spoguļa priekšā bez filtriem kā vaļēju brūci bez anestēzijas. Tikai tajā brīdī mēs apzināmies plaisas mūsu domājamā brieduma zemē, kuras mums ir jālabo pēc tam, kad esam savākuši mūsu cieņas salauztos gabalus.
No otras puses, interesantā pētījumā, kas publicēts žurnālā Kognitīvā psiholoģija Novērtējums un pašanalīze, kas var būt arī veselīga un katarsiska: palīdz mums izdarīt labākas izvēles un precīzāk orientēt personīgos kompasus.
Tomēr īstā problēma rodas, sasniedzot vecumu. Kad cilvēks sasniedz 70 gadu vecumu, parādās slavenā nožēla par neizdarīto garām palaistām iespējām lēmumi nav pieņemti drosmes trūkuma dēļ. Mums ir ļoti skaidri jāpatur prātā, ka vissmagākā nožēla ir nenodzīvota dzīve. Tieši šī iemesla dēļ daudzas no mūsu domājamām kļūdām, kurām nav bijušas liktenīgas vai briesmīgas sekas mūsu dzīvē, ir nekas cits kā mūsu pieredzes bagāža, mūsu vitāli svarīgais mantojums. Tieši no šīm plaisām filtrējas gudrības gaisma.
Kļūdas vienā vai otrā veidā pieklauvēs pie mūsu durvīm
Kļūda, pirmkārt, nozīmē uzņemties atbildību par to. Gandrīz visi mēs to neapšaubāmi zinām, taču ne vienmēr spējam spert šo svarīgo un cienīgo soli. Tūlīt pēc kļūdas notiek tas, ko psiholoģijā mēs saucam par primāro remontu tas ir, izdarīt izvēli, kas ir tik vienkārša un fundamentāla kā nemierīgu attiecību izbeigšana, neveiksmīga projekta pamešana vai pat atvainošanās par kādam citam nodarīto kaitējumu.
Kļūdas ir cilvēka domāšanas pamatā. Ja mums netika dota iespēja nekļūdīties, tas bija ļoti vienkārša iemesla dēļ: lai mēs kļūtu labāki.
-Lūiss Tomass-
Pēc šī soļa mums ir jāturpina vēl viena smalkāka, intīmāka un sarežģītāka fāze. Sekundārais remonts mūs ļoti interesē: tieši šajā brīdī mums ir rūpīgi jāsalabo katra mūsu atlikušā drusciņa. pašcieņa katra šķiedra, kas ir norauta no mūsu priekšstata par sevi. Šeit mēs nedrīkstam atstāt vietu aizvainojumiem vai šo vilšanās smagumam. Šeit mēs nevaram atļauties aizvērt savas sirds durvis un logus, kas plaši paveras jaunām iespējām.
Žurnālā publicēts pētījums Personība un sociālā psiholoģija
Uzskats, ka vecums un pieredze beidzot padara mūs imūnus pret kļūdām, ir tikai mīts. Noliksim malā šo maldīgo priekšstatu un pieņemsim ļoti konkrētu un svarīgu faktu: būt dzīvam nozīmē pieņemt pārmaiņas un izaicinājumus, ļaujot mums katru dienu satikt jaunus cilvēkus un darīt jaunas lietas. Kļūdu pieļaušana dažās no šīm lietām ir daļa no spēles un pievieno papildu daļu mūsu izaugsmei. Liegt sev iespēju eksperimentēt un palikt mūžīgi noenkurotā grēku nožēlošanas, baiļu salā un man ir labi, kā es esmu, nozīmē aprobežoties ar elpošanu un eksistenci, bet ne ar DZĪVOJUMU.
Attēlus sniedza Miss Led
