Stresa laikā vientulība ir pozitīva, bet negatīvāka nekā jebkad agrāk, kad beidzot vēlamies runāt un uzkrājas šaubas. Kad mēs vēlētos dot balsi tam, kas mums nepieciešams, ko mēs vēlamies un vēlamies, mūsu muļķīgākās kaprīzes un mums nav neviena blakus. Mēs piesaucam kāda cilvēka klātbūtni, jo ne dīvāns, ne sega, ne pārāk aukstais saldējums vannā mums nedarbojas kā dzīvības glābējs. . Mēs mēģinājām viņiem stāties pretī, bet neviens nedeva skaidrību par mūsu jautājumiem.
Tāpēc mēs skatāmies kontaktu sarakstu savā mobilajā tālrunī un domājam, kam zvanīt un kam atvēsināties. Parādoties nosaukumiem, parādās arī atbildes. Lielākajai daļai no viņiem mēs varam uzminēt, ko viņi mums pastāstīs par citiem, mēs jau zinām, ka viņi mums neatbildēs, ka viņiem nebūs laika dalīties kafija karsts vai ka viņi mūs neklausīs, kamēr viņi domās sastāda sarakstu ar drēbēm, ko ņemt līdzi mazgāšanai.
Es runāju ar tevi, lai tu mani klausītos
Es jums to saku, lai jūs varētu sniegt man siltumu, lai jūs saprastu, ka es pārdzīvoju sliktu laiku. Lai jūs zinātu, ka šis fakts mani tik ļoti sanikno, ka sadusmo tik ļoti, ka gribas klusībā raudāt un ieritināties palagos pat tad, ja ārā ir saulains laiks. Man nevajag, lai tu man saki, ka es tev teicu, es jau zinu, ka, tā kā tu esi gudrs, tu nekad nebūtu sevi nostādījis šādā situācijā.
Bet tev nav manu baiļu dēmoni manas cerības un manas īpašības, šie elementi ir personiski un nav nododami citiem, jūs neesat manas dzīves pavēlnieks. Es esmu es pat tad, ja reizēm noliedzu šo savu būtību un gribētu to izmest pa logu. Neņemiet mani par idiotu: lai gan man ir noskaņots raksturs, es nespēlējos ar svarīgām lietām, gluži pretēji, es ar tām saskaros ļoti nopietni. Es nekad to nebūtu darījis, ja neuzskatu, ka tas ir vislabākais manu mērķu sasniegšanai, lai gan es nonācu dilemmā, kas tagad izraisa manas asaras.
Man tavi pārmetumi nav vajadzīgi, man jau ir personīgais Džimijs Krikets, kuru es nespēju apklusināt pat smagi draudot: viņš kliedz tik skaļi, ka nav iespējams viņu ignorēt. Viņš ir neatlaidīgs, spītīgs un nenogurstošs. Skaidrs, ka to esmu piedzimusi es. Un nesmejies, tas nav smieklīgi. Ja jūs domājat, ka šādi varat mazināt faktus, jūs maldāties: viss, ko jūs darāt, ir tikai likt man justies nenozīmīgam, kad es jau jūtos pietiekami stulbi .
Empātija slēpjas spējā būt klāt, nepasakot savu viedokli.
(Māršals Rozengbergs)
Es negribu zināt, ko tu darītu
Es pat negribu zināt, ko jūs darītu manā vietā, šis nav konklāvs, lai meklētu risinājumus. Vismaz ne līdz brīdim, kad tu man apliecināsi, ka klausīji mani ka tu ieliec sevi manā vietā un ka esi gatavs uzņemties ar to saistītās grūtības. Tad varbūt jūs varat man palīdzēt novērtēt iespējas, bet nejūtoties kā galvenais varonis.
Un nedomājiet, ka es sekošu jūsu padomam tikai tāpēc, ka pagātnē esmu kļūdījies. Šis fakts nepadara jūsu kritēriju derīgāku par manu. Neaizmirstiet, ka es vienmēr esmu uzņēmies atbildību par notikušo vai notiekošo. Tie ir neatkarīgi lēmumi. Jā, varbūt jums atkal būs jākļūst par manu kļūdu lieciniekiem, bet vai es nedaru to pašu jūsu labā?
Apskauj mani. Tagad šķiet, ka man tev jāstāsta viss, kas tev jādara un ko nedrīkst darīt, piedod, tā nav, tas ir tikai mana prāta stāvokļa produkts. Bet jūs varat apskauj mani tas pats mani ļoti nomierinās. Un, tā kā tu kādu laiku nesi manu nastu, atgriezies savā vietā un pastāsti man, kas tevi satrauc, kas traucē un vai esi izsalcis. Un tad man paliek pāri saldējums, vai tu to vēlies?
