Afektīvā ambivalence ir sarežģīta emocija, kas rada pretrunas un spriedzi. Piemērs tam ir, kad mēs kādu mīlam un ienīstam vienlaikus. Izjūtot spēcīgu pieķeršanos pret kādu tuvu cilvēku, bet arī izjūtot zināmu aizvainojumu pret viņu. Mīli draugu, bet jūti, ka šīs attiecības ir kaitīgas…
Kāpēc cilvēks piedzīvo pretrunīgas un nelabvēlīgas jūtas? Vai tā ir normāla parādība, vai arī tā reaģē uz kādu nelīdzsvarotību? Atbilde ir vienkārša: mēs saskaramies ar pilnīgi normālu realitāti, kas savukārt nosaka cilvēka augsto sarežģītību emocionālajā jomā.
Šis temats ir ieinteresēts arī zinātnieku aprindās, jo šajā jomā ir daudz pētījumu un pētījumu. Parādība, kurai no pirmā acu uzmetiena ir kaut kas romantisks vai šekspīrisks neirologiem, psihiatriem un emocionālās psiholoģijas ekspertiem, tā vietā reaģē uz precīzs mehānisms, kas atspoguļo to, cik sarežģīta var būt mūsu attiecību emocionālā struktūra.
Tādējādi tādi autori kā Frenk Van Harreveld no Amsterdamas Universitātes Psiholoģijas nodaļas mums norāda, kā afektīva ambivalence noteikt ne tikai to, ko mēs jūtam. Šī iekšējā sarežģītība patiesībā liek mums rīkoties tā vai citādi. Piemēram, pēcdzemdību periodā dažas sievietes piedzīvo skaidru emocionālu ambivalenci.
Viņi mīl savu jaundzimušo bērnu, bet pirmajos mēnešos viņi var mēģināt a haotisks emociju sajaukums sākot no ciešanām līdz noraidījumam līdz maigumam un bailēm bērna lielās atkarības dēļ.
Tu zini, ka tad, kad es tevi ienīstu, tas ir tāpēc, ka mīlu tevi ar aizrautību, kas atrauj manu dvēseli.
-Džūlija de Lespinase-
Afektīvā ambivalence: īpašības
Afektīvu ambivalenci (patīkamā vai nepatīkamā izteiksmē) piedzīvo visi cilvēki . Kad mēs runājam par emocijām, vārdi viegli ienāk prātā Daniels Golemans vai Pols Ekmens. Jāuzsver, ka šī tēma ir pētīta kopš 20. gadsimta sākuma.
Tas bija psihiatrs Eugen Bleuler, kurš 1911. gadā pirmo reizi aprakstīja afektīvo ambivalenci.
Kopš tā laika psiholoģijas joma ir pastāvīgi interesējusies par tēmu, kas, šķiet, skar dažādas jomas. Bet ir vēl vairāk, neskatoties uz šādu emocionālo ambivalenci izplatīta mūsu emocionālajās attiecībās pēdējos gados par tēmu sāk interesēties arī sociālā psiholoģija.
Iemesls? Daudzus mūsu pieņemtos lēmumus nosaka pretrunas (Es vēlos iegādāties šo, bet tagad es nevaru, es gribu pārcelties uz šo valsti, bet man nav drosmes atstāt savu māju utt.).
Pretrunas rada diskomfortu
Afektīva vai emocionāla ambivalence rada lielu diskomfortu. Ja ir kaut kas, kas traucē cilvēka smadzenēm, tad tās ir pretrunas un nesaskaņoti punkti.
Enerģija un atkritumi, ko šīs disonanses rada, ir milzīgi. Līdz tam laikam, ka mēs iestrēgst pretrunīgās jūtās piemēram, kad mēs apzināmies spēcīgo mīlestību vai pieķeršanos, ko jūtam pret kaut ko vai kādu, bet mūs attēlo ciešanu, noraidījuma vai pat naida sajūta.
Mēs varam mīlēt cilvēku, bet ienīst viņu uzvedību, attieksmi un veidu, kā viņi izturas pret mums. To visu var viegli izsekot līdz pusaudža vecumam, brīdim mūsu dzīves ciklā, kurā valda pretrunas, kur jaunas pieredzes meklējumus pavada bailes, nemiers, vēlme, intensitāte un ciešanas kopā. Nav viegli metabolizēt tik daudz pretrunīgu sajūtu.
Emocionālā ambivalence liek mums izlemt
Mēs zinām, ka emocionālā ambivalence ir sinonīms pretrunai. Nu tas ieņem pozitīvu lomu, kad tas liek mums izlemt, noskaidrot vai pat pieņemt noteiktas situācijas. Māte, kura pārdzīvo grūto pēcdzemdību periodu, pamazām pieradīs pie savas jaunās realitātes.
Kad mēs kādu mīlam un ienīstam, mēs esam spiesti saprast šīs sajūtas sarežģītību. Vai mīlestība sver vairāk? Pretruna ir normāla a kaislīgas attiecības ar savu partneri ? Vai arī man ir jāapzinās savs naids, lai pieņemtu lēmumu?
Dr Laura Ress no Mičiganas Universitātes 2013. gadā veica pētījumu, lai parādītu interesantu aspektu. Afektīva ambivalence veicina pašapziņu. Radītais diskomforts patiesībā ir elements, kas mūsu smadzenēm ir jānomierina un jāatrisina.
Ir pierādīts, kā šīs pretrunas uzlabo mūsu radošumu, liekot mums meklēt kanālus, lai domātu, nolaist tvaiku un atrast oriģinālas atbildes, lai atrisinātu šo pretrunu.
Ikreiz, kad jūtamies kā iesprostoti tajos personīgie labirinti emocionālo pretrunu Mīnotaura vajāti mums ir jāpārtrauc klausies un gaidi. Varbūt mums ir kaut kas jāatrisina vai jāpieņem.
Dzīve pati par sevi ir pretrunīga un līdz ar to arī pieķeršanās. Mīlēt nav viegli un prasa lielu atbildību un apņemšanos vispirms pret sevi un pēc tam pret citiem. Padomā par to.
