Caur Ziemassvētku stāstu šodien aicinām pārdomāt šo svētku patieso nozīmi. Galvenais varonis ir bērns, kurš atgādina mums, cik svarīgi ir novērtēt un būt pateicīgiem par to, kas mums ir
Pirms Ziemassvētkiem mūs sāk bombardēt ar reklāmām par saldajām rotaļlietām, smaržām... Viss liecina, ka Ziemassvētki, šis brīnišķīgais un ilgi gaidītais gada posms, ir sākušies. Ielas izgaismojas un mūs pārņem sava veida kolektīvs neprāts un spiež mūs piespiedu kārtā patērēt, pārpildot savus pieliekamos un dodoties iegādāties dāvanas visiem. Bet vai tā tiešām ir Ziemassvētku vērtība? Piešķirt tam dziļāku nozīmi ir iespējams, ja spējam skatīties tālāk par Ziemassvētku paciņām . Apskatīsim, kā to izdarīt, pateicoties jaukai Ziemassvētku stāsts .
Ziemassvētki nav periods vai gadalaiks, bet gan prāta stāvoklis. Tai jānes miers un labi nodomi starp cilvēkiem; būt žēlsirdības pilnam nozīmē būt patiesam Ziemassvētku garam.
-Kalvins Kūdžs-
Ziemassvētku pasaka
Mazajam Oliveram tikko bija pieci gadi un viņš jutās ļoti stiprs zinātkāre pret apkārtējo pasauli. Viņš sāka vērot visu, kas apkārt mainās, ielas, kas bija piepildītas ar spilgtām krāsām, jautras dziesmas, kas skanēja visur, koki, kas rotāti ar visdažādākajiem rotājumiem, reklāmas, kurās bija redzamas pandoros, rotaļlietas, dzirkstošais vīns, smaržas... Tas viss radīja Oliverā jautājumu, ko viņš beidzot nolēma uzdot mātei:
- Kas ir Ziemassvētki?
-Ziemassvētki ir kaut kas tāds, kas var būt tikai laimīgajiem. Ceru, ka varēšu tev kādu dienu parādīt savu dēlu, - atbildēja māte ar skumju piegaršu.
Oliveru apbēdināja šī atbilde un viņas sejas izteiksme māte taču viņš nezaudēja cerību, ka kādu dienu viņam paveiksies piedzīvot Ziemassvētkus pats. Pagāja dienas, un mazais Olivers turpināja pētīt šo tēmu. Pienāca Ziemassvētku rīts.
Olivers piecēlās agri un skrēja modināt mammu. Sieviete ar zināmām grūtībām atvēra acis un viņa redzēja, kā dēls viņai pasniedz ar rokām darinātu kartiņu ar atkārtoti izmantotu lapu. Viņš to bija padarījis par skaistu kartiņu, kas pilna ar krāsainiem dizainiem un galvenokārt ar cerību pilnu vēstījumu: Tu katru dienu rādi man Ziemassvētkus, jo es jūtos laimīgs, kad esmu kopā ar tevi. Olivera māte sāka raudāt. Tad mazā viņai jautāja:
- Kāpēc tu raudi mammu?
-Jo es nezināju savējo laime līdz brīdim, kad tu man to parādīji- atbildēja Olivera māte, kad viņa cieši apskāva savu dēlu.
-Tas ir kā šai mammai, Ziemassvētki mums ir katra diena.-
-Dženisa Marditera-
Mīlestība ir labākā dāvana
Ziemassvētku stāsts par mazo Oliveru atgādina, ka mainīt šos svētkus ir iespējams ar nevainību un patiesi svarīgā apzināšanos. Viņa mātes mīlestība neapšaubāmi bija labākā dāvana, ko viņš varēja saņemt. Mazais kopā ar mammu atgādina, ka dažkārt varam pazaudēt patiesi svarīgās lietas un uztraukties par visu, ko nevaram iedot citiem, jo trūkst naudu vai tāpēc, ka mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka mūsu žests netiks atbildēts.
To darot, mēs dažkārt aizmirstam par visu, kas mums jau ir un ko saņemam no citiem. Nav vairs neviena cilvēka bagāts par to, kas smeļas bagātību no cilvēkiem, kurus viņa mīl un novērtē . Un mums absolūti visiem ir vismaz viens cilvēks, kurš mūs mīl un kuru mēs mīlam. Arī un jo īpaši kāpēc ne? Ziemassvētkos.
-Anonīms-
