
Saskaņā ar Ēriha Fromma pārdomām cilvēka stāvoklim ir vajadzīgas pārmaiņas. Šis vācu psihoanalītiķis un sociālais filozofs savā laikā uzdrošinājās izaicināt Zigmundu Freidu, pārformulējot brīvības jēdzienu un mēģinot uzsvērt ideju, kas joprojām ir aktuāla mūsu arvien aukstākajā un strukturētākajā tehnoloģiskajā sabiedrībā: laimes zaudēšana.
Savā grāmatā Būt vai būt? viņš mums atstāja mūžīgas ziņas, kas satur novatoriskas idejas. Starp tiem ir viens, kas varētu būt ļoti pazīstams: cilvēki ir pieraduši dzīvot, pamatojoties uz pieņēmumu, ka tiem, kam kaut kas nepieder, nav. Patiesībā cilvēka autentiskā labklājība un piepildījums slēpjas būtnē, kas mūs nosaka neatkarīgi no tā, kas mums pieder.
Ir pagājuši četrdesmit gadi kopš Ēriha Fromma nāves bet viņa domas viņa pārdomas un kultūras mantojums joprojām ir ļoti svarīgi. Mums ir jāmaina un jāpārformulē domāšanas veids, lai iegūtu patiesu brīvību, ar kuru mēs varam pārstāt sevi mērīt, pamatojoties uz to, kas mums pieder un novērtēt sevi kā mēs esam.
Ekonomiskajai ražošanai nevajadzētu būt pašmērķim, bet tikai līdzeklim cilvēciski bagātākai dzīvei. Tā būs sabiedrība, kurā cilvēks būs daudz vērts, nevis sabiedrība, kurā cilvēks daudz valdīs vai patērēs.
-Ērihs Fromms-

Kas ir vajadzīgs cilvēka stāvoklim pēc Ēriha Fromma pārdomām?
Tālāk mēs analizēsim, kas pēc Ēriha Fromma ir vajadzīgs cilvēka stāvoklim. Lai saprastu viņa pieeju un viedokli vispirms jāatceras, ka viņa filozofija vienmēr bija balstīta uz a humānisms gandrīz radikāls. Ko tas nozīmē? Ar savām domām un analīzēm šis sociālais psihologs galvenokārt centās atbrīvot cilvēkus no viņu ķēdēm.
Katrs no mums, gandrīz nemanot, nes sev līdzi daudzas nastas. Industriālā, sociālā un politiskā struktūra mūs iesprosto tā, ka uzliek veto mūsu spējai realizēt sevi, izvēlēties savu domāšanas veidu un gribu. Turklāt katrs no mums daudzos veidos ierobežo savu laimi.
Mēs to darām, miera vietā izvēloties konfliktus un vardarbību . Mēs vadāmies pēc instinkts un nevis saprāta un emociju dēļ, un galvenais, mēs nemīlam viens otru tā, kā vajadzētu.
Grāmatā Cilvēka destruktivitātes anatomija Ērihs Fromms stāsta, ka cilvēka stāvoklis šodien ir sasniedzis ļoti bīstamu punktu. Tāpēc ir jārada jaunas garīgās shēmas un jauni pārdomu scenāriji, caur kuriem radīt izmaiņas. Apskatīsim, kas cilvēka stāvoklim nepieciešams labklājības un brīvības veicināšanai.
Mums jābūt spontānākiem
Grāmatā Bēgt no brīvības (1941) Fromms pievēršas koncepcijai, kas var piesaistīt mūsu uzmanību un kas neapšaubāmi stimulē mūsu iedvesmu. Viņaprāt, mēs pārāk lielu nozīmi piešķiram racionālai domāšanai. Tomēr cilvēks pats par sevi ir ideāls emociju un saprāta, jūtu un paškontrole .
Lai brīvi paustu savu patieso personību, mums jābūt spontānākiem. Tā mēs varam saraut ķēdes un paust savu būtību, atbrīvojoties no sabiedrības uzspiestajām konvencijām.
Ar spontānu darbību palīdzību mēs varam iegūt vīziju par to, kāda varētu būt dzīve, ja šādas pieredzes nebūtu tik reti un reti piekopti notikumi.
-Ērihs Fromms-
Solidaritātes apņemšanās
Savā grāmatā Būt vai būt? Ērihs Fromms sniedz mums dažādas idejas, kuras, pēc viņa domām, ir būtiskas, lai novērstu cilvēci no katastrofāla likteņa.
Viņam pašam ne tikai nācās saskarties ar Otrā pasaules kara tumsu bet viņš arī pārdzīvoja periodu Aukstais karš kur bruņošanās sacensību rezultātā visa pasaule izjuta pastāvīgas ciešanas.
Mūsdienās laiki ir atšķirīgi, taču problēmas būtībā ir dažas līdzības. Ieteikumi, ko viņš mums sniedza Būt vai būt? joprojām ir spēkā un iedvesmojoši:
- Esiet atbalstošāks un mīliet un cieniet dzīvi visās tās izpausmēs.
- Mums ir jāsamazina alkatība, naids un maldināšana.

Ēriha Fromma pārdomas: atbrīvošanās no narcisma
Ēriha Fromma pārdomas sūta mums vēstījumu, ka cilvēka stāvoklim ir jāatbrīvojas no narcisma. Tas viņa darbos atkārtojas tādā mērā, ka tas ieviesa izteicienu, kuru ir vērts atcerēties: ļaundabīgs narcisms. Viņam patieso ļaunuma būtību pārstāv nemitīgi sevis apmierināšanas meklējumi, ego nostiprināšana vai vērienīgums.
Mums ir jāizkopj pazemība, savstarpēja cieņa starp cilvēkiem un pret sevi. Un tas jādara veselīgi, ar mīlestību un saskaņā ar sabiedrību. Saskaņā ar Fromma teikto egoisms tas ir ļaunākais ļaunums, no kā jāizvairās par katru cenu, jo tas rada neziņu un padevību.
Neatkarīgi no tā, vai Ēriha Fromma darbi ir sarakstīti pirms gadu desmitiem, tie joprojām ir būtiski un vērtīgi arī šodien. To atkārtota lasīšana ir aicinājums pārdomāt dzīves aspektus, kurus ir vērts zināt.