Daniels Kānemans ir viens no nedaudzajiem psihologiem, kuram ir piešķirta Nobela prēmija. Viņa lielais nopelns ir tas, ka viņš ir veicis svarīgus pētījumus, lai saprastu, kā mēs pieņemam ekonomiskus lēmumus. Paturot prātā viņa domāšanas dziļumu un zināšanas par to, kā mēs izlemjam ir labi paturēt prātā dažas Daniela Kānemana frāzes . Viņa vārdi liek mums pārdomāt.
Gadiem ilgi psihologs strādāja par skolotāju un pētnieku tādās prestižās universitātēs kā Hārvarda vai Mičigana. Viņš ir arī publicējis ļoti veiksmīgas grāmatas, piemēram, Lēnas un ātras domas kurš ir saņēmis sabiedrības apstiprinājumu pat ārpus nozares, pateicoties savām izplatīšanas prasmēm.
5 frāzes par Danielu Kahnemanu
1. Prāts visu padara sliktāku
Nekas nav tik nopietns, kā tad, kad tu domā.
Šis pirmais Daniela Kahnemana teikums attiecas uz tendenci/kārdinājumu, kas mums ir jādara vienmēr domā sliktāko . Tas faktiski attiecas uz citātu no psiholoģes Sonia Cervantes, kurš saka: nav sliktākas vētras par to, ko radāt savā prātā.
Cilvēki, kurus nomoka obsesīvas/atkārtotas domas, kas ir tiešs trauksmes cēlonis un sekas, to ļoti labi zina. Savās domās viņi iztēlojas vairāk vai mazāk iespējamas situācijas, kas vēl nav notikušas un par kurām viņi cieš nevajadzīgi. Tāpēc ir svarīgi relativizēt savas domas un novērot tās ar atslāņošanos.
2. Atzīstiet savas kļūdas
Mums ir grūti atzīt kļūdas, jo tas nozīmē atteikties no drošības par kaut ko, ko jau zinām.
Otrais Daniela Kahnemana teikums stāsta par tipisko cilvēku nevēlēšanos pret to uzņemties savas kļūdas . Pēc autora domām, lielākajai daļai no mums nepatīk, ka citi apšauba mūsu rīcību. Viņu vilcināšanās tieši ietekmē mūsu drošību, liekot mums justies neaizsargātākiem.
Tas patiesībā nemaz nav pozitīvi nespēja atzīt savas kļūdas parasti izriet no elastības trūkuma gan normās, gan kritērijos. Tā ir tendence, kas bieži ir saistīta ar cilvēka uzskatiem. Bieži vien ir šokējoši, ka mūs vaino par to, ko mēs darām, jo mēs tam ticam un dažreiz turamies pie tā, it kā tā būtu absolūta realitāte.
3. Pārāk daudz paļaušanās uz saviem uzskatiem
Mēs pārāk daudz koncentrējamies uz to, ko zinām, un ignorējam to, ko nezinām, pārāk daudz paļaujoties uz saviem uzskatiem.
Šis teikums attiecas uz iepriekšējo. Tomēr šajā gadījumā Daniels Kānemans uzsver ignorēšanas risks ko mēs nezinām. Mūsdienās mēs ejam tālāk: tā vietā, lai to ignorētu, mēs tam uzbrūkam.
Gan sociālajos tīklos, gan ziņās mēs bieži redzam cilvēkus, kuri aizstāv tos mērķus, kuriem viņi tic, neņemot vērā atšķirīgos viedokļus par šo jautājumu. Tomēr uzskati ir ne tikai tas. Ir ļoti grūti noteikt, kuri no tiem ir labi un kuri nav jebkurā gadījumā mums ir jāprot tās apšaubīt un saistīt ar noteiktām vērtībām.
4. Daniela Kahnemana citāti par jutīgumu pret spiedienu
Cilvēki ir ļoti jutīgi pret spiedienu un tā tūlītējām sekām. Ilgtermiņa ietekme ir abstraktāka un grūtāk novērtējama. Padomāsim par globālo sasilšanu: kad draudi kļūs konkrēti, būs par vēlu reaģēt.
Ceturtais Daniela Kānemana citāts stāsta par to, cik daudz mēs esam jutīgs pret spiedienu . Dažas problēmas, kuras ir visgrūtāk risināt, bet kurām nepieciešama tūlītēja rīcība, bieži tiek atlikta, vai arī mēs redzam, ka sekas ir tālas. It kā mēs ticam (vai gribam ticēt), ka tie mūs neietekmēs vai arī atrisināsies paši.
Tas viss notiek ne tikai ar tādām liela mēroga tēmām kā klimata pārmaiņas, bet drīzāk pat tādā veidā, kā mēs dzīvojam ikdienā. Pārāk bieži mūsu attiecības neizdodas, jo mēs neko nedarījām, lai labotu sekas, par kurām zinājām, ka tās nāks.
5. Aklums, kam nav robežu
Mēs varam būt akli pret pierādījumiem un akli pret savu aklumu.
Starp Daniela Kānemana teikumiem šis ir atrodams grāmatā Lēnas un ātras domas un aicina mūs pārdomāt mūsu biedējošo spēju neredzēt to, kas skaidri redzams mūsu acu priekšā. Kā mēs varam apzināties savu aklumu?
Acu atvēršana ir grūts uzdevums. Stimuli pie mums nonāk filtrēti mūsu uzskati no pirmā iespaida mūs maldina un no nepareizās informācijas, ko mēs radām. Neapzināšanās par to, kā mēs izmantojam šos filtrus un kā tie mūs ierobežo, mazina mūsu kritisko spēju. Mums ir jādomā par to, ka pasaule, kurā atrodamies, nav pasaule pati par sevi, bet gan konkrētā pasaule, ko esam izveidojuši.
Visi šajā rakstā izklāstītie Daniela Kānemana teikumi atspoguļo viņa domas. Viņa aizraušanās lika viņam rakstīt dažādas grāmatas un lika mums pārdomāt mūsu domāšanas un uztveres veidu. Katrs no tiem mums iemāca kaut ko jaunu vai atver tavas acis par kaut ko, ko mēs jau zinājām, bet bijām aizmirsuši.
