Marija Montesori absolvēja 1896. gadā un bija pirmā sieviete ārste Itālijā. Ar stingru katoļu un feministu pārliecību un Zigmunda Freida laikabiedru viņa izveidoja garīgo slimību klasifikāciju.
Laikā no 1898. līdz 1900. gadam Marija Montesori strādāja ar bērniem, kuri cieš no garīgiem traucējumiem. Viņš saprata, ka daži no viņiem nav attīstījuši savu potenciālu, un tas bija viņa aicinājuma izcelsme. Faktiski piecdesmit gadus viņš veltīja sevi bērnu spēju izpētei.
Vienā no saviem pretrunīgākajiem paziņojumiem Marija Montesori to apgalvo pirmajos 3 dzīves gados mācīšanās notiek bez piepūles dabiski. Viņa metode kontrastē ar klasisko prūšu mācīšanas modeli Rietumu pasaulē. Šī metode, kas bija modē pēc industriālās revolūcijas, radīja bērnu kā nākamo strādnieku, kam bija lemts saņemt pasūtījumus.
Gluži pretēji, Marijai Montesori bija ļoti atšķirīga izglītības koncepcija. Šajā rakstā jūs atradīsit dažu viņa svarīgāko ideju kopsavilkumu.
Marijas Montesori metode
Montessori metodes pamatā ir vislabvēlīgāko periodu maksimizēšana bērna attīstība . Šim nolūkam ir rūpīgi jāsagatavo vide un jāpielāgo tā bērnu fiziskajām īpašībām. Tajā pašā laikā un iespēju robežās tā cenšas saglabāt maksimālu līdzību ar dabiskajām telpām.
Ja bērns veic vingrinājumus atbilstoši savas 'jutīgās tagadnes' vajadzībām, viņš progresē un sasniedz pilnības pakāpi, ko var atdarināt citos dzīves brīžos.
- Marija Montesori-
Šis izglītības modelis koncentrējas uz neviendabīgām bērnu grupām, vienlaikus ievērojot viņu ritmu un personīgo stilu. Starp Montesori metodes galvenajiem punktiem mēs atrodam, piemēram, interesi par jutīgiem izaugsmes periodiem. Tas arī uzsver ideju par absorbējošu prātu bērnībā, kas ir nepieciešams palielināt līdz maksimumam .
Tālāk mēs redzēsim dažus no svarīgākajiem Marijas Montesori metodes elementiem.
Marijas Montesori metodes galvenie elementi
Marijas Montesori modelim ir dažādas stratēģijas, lai ļautu bērnam atklāt pasauli dabiskā, autonomā veidā, kas atbilst viņa vecumam. . Tie ir īpaši svarīgi elementi līdz 3 gadu vecumam. Šajā bērnības periodā šiem aspektiem ir izšķiroša nozīme.
Izaugsmes periods
Viena no šī modeļa pamatidejām ir balstīta uz pastāvēšanu dažādos dzīves posmos dažādi psihes un prāta veidi. Šīm fāzēm ir ļoti atšķirīgas īpašības, un tās ir plaši pētītas attīstības psiholoģija .
Jutīgi periodi
Sensitīvie periodi ir arī daļa no Montesori metodes izstrādes pamata. Tie ir dzīves posmi, kuru laikā bērns mācās pēc iespējas vienkāršākā veidā. Ir svarīgi, lai bērnam būtu iespēja izmantot šos periodus. Pretējā gadījumā viņam vai viņai būs lielākas grūtības apgūt jaunas zināšanas un prasmes nākotnē.
Uzsūcošais prāts
Laikā periods no 0 līdz 3 gadiem bērnam gandrīz nav atmiņas vai prāta spējas. Tāpēc šīs divas iespējas būs jāģenerē. Tomēr šajā posmā bērns spēj daudz mācīties, jo viņa smadzenes ir ārkārtīgi jutīgas.
Vide
Visi priekšmeti, kas atrodas klasē, ir skaidri jāizvēlas to lietderības dēļ. Skolēniem ir jābūt iespējai izvēlēties jebkuru instrumentu un stimulu, lai viņu attīstība būtu pēc iespējas pilnīgāka.
Brīvība
Klasē bērniem jājūtas brīvi. Patiesībā tā ir metode, kas to atbalsta autonomijas attīstība un viņu vēlme mācīties.
Struktūra un kārtība
Struktūrai un kārtībai ir jābūt katrā šādā klasē katrs bērns varēs attīstīt savu inteliģenci un garīgo kārtību. Mācībās izmantotie materiāli jāsakārto atbilstoši to grūtības pakāpei.
Realitāte un daba
Pēc Marijas Montessori domām, ir nepieciešams stimulēt bērnu kontaktēties ar dabu. Tas viņam ļauj to saprast un novērtēt tās kārtību, harmoniju un skaistumu. Galīgais mērķis ir viņam izprast dabas likumus, kas veido visu zinātņu principu.
Pedagogs pēc Marijas Montesori
Marijas Montesori filozofijā pedagogam ir mācīšanās veicinātāja loma . Šajā izglītības modelī tā funkcija nav izplatīt jēdzienus, kas jāiegaumē. Tā vietā tai būtu jādod bērniem brīvība izpētīt savas intereses.
Šajā ziņā tās loma ir sarežģīta, jo tai ir jāveicina bērnu vēlme mācīties bet pārāk neiejaucoties.
Leņķu nozīme
Marija Montesori savā metodoloģijā iekļauj stūru izmantošanu klasē. Tās ir telpas, kas paredzētas kārtības atmosfēras radīšanai, lai stimulētu turpmākas motoriskās prasmes pie ieraduma iesaistīties ikdienas aktivitātēs. Apskatīsim dažus šajā metodē izmantotos leņķus.
Mājas stūris
Telpa ar studentu personiskajiem priekšmetiem, kas viņiem sniedz drošību un tuvību. Šīs klases telpas ir būtiskas labai organizācijai, stabilitātei un kārtībai.
Valodas stūrītis
Šī telpa ir aprīkota ar paklājiņiem vai spilveniem, un tā ir paredzēta valodas stimulēšanai. Stāsti un lasāmmateriāli ir pieejami bērnu līmeņa plauktos.
Sajūtu stūrītis
Tā ir telpa, kas paredzēta tādiem elementiem kā krāsas, skaņa, pieskāriens un koordinācija. Var iestatīt ar mūzikas instrumenti materiāli ar dažādām virsmām vai dažāda veida spēles.
