Katru mūsu dzīves desmitgadi raksturo pārmaiņas: jauni ieradumi, jauna pieredze, bet arī jauni šķēršļi un mērķi, kas jāsasniedz. 30 gadu spiediens labāk pazīstams kā 30 gadu krīze ir parādība, kas izraisa šaubas un dalītas jūtas kas noteikti ir jārisina.
Ikviens kaut reizi ir dzirdējis par slaveno 40 gadu krīzi, ko dēvē arī par “vidusmūža krīzi” (terminu 60. gados ieviesa psihologs Deivids Levinsons, lai dotu nosaukumu šim dzīves mirklim raksturīgajam sajūtu un eksistenciālu šaubu virpulim). Vēlāk šīs krīzes pastāvēšanu atbalstīja arī psihoanalītiķis Ēriksons, norādot, ka tas ir brīdis, kurā indivīds sniedz sava veida atskatu uz līdz šim nodzīvoto dzīvi.
Lai gan gadu gaitā vairāki eksperti ir pauduši pretrunīgus viedokļus par patiesajiem iemesliem, kas izraisa 30 gadu krīze vienīgā noteiktā lieta ir tā tā ir vispāratzīta parādība.
Kas ir 30 gadu krīze?
Nav iespējams noliegt stresu, kas mūs piemeklē 30 gadu vecumā. Šajā konkrētajā dzīves brīdī tiek iedarbināts mehānisms, ko veicina sociālās cerības vilšanās un sajūta, ka mums ir jāpārņem kontrole pār savu dzīvi, bet daudzas reizes mēs to nespējam.
Mēs jūtamies saplēsti starp meklējumiem
Sasniedzot 30 gadu slieksni, mēs saprotam, ka visas cerības, kas mums bija par šo dzīves periodu, bija tikai utopijas. Tās pašas cerības, ko citi bija projicējuši uz mums un kas citiem trīsdesmitgadniekiem šķiet realitāte.
Un šeit mēs sākam skatīties uz mūsu vienaudžu dzīvi veikt salīdzinājumus un justies vēl vairāk sarūgtinātiem, jo neesam spējuši sasniegt sevi, un mums šķiet, ka iespējas apturēt zaudējumus ir nulles.
Trīsdesmitgadnieku lielās bažas
Šajā konkrētajā dzīves brīdī mums ir tendence novērtēt dažādus savas eksistences aspektus. Šo novērtējumu negatīvs rezultāts var radīt vilšanos trauksme un pat depresīvi stāvokļi.
Atrodiet partneri un izveidojiet ģimeni
Eriksons uzsver, cik svarīgas ir intīmas attiecības 30 gadu vecumā. Tas reaģē uz vajadzību (tipiska šim dzīves brīdim) pēc veidot ciešas attiecības, kuru pamatā ir uzticēšanās un savstarpīgums kā labklājības avots.
Pēc Ēriksona teiktā un pārdomājot mūsdienu sabiedrības cerības, šķiet, ka 30 gadi ir vecums, kurā katram indivīdam ir jābūt partnerim, ģimenei un nākotnes plāniem... īsi sakot, kaut kam stabilam un drošam. Tas, ka daudziem cilvēkiem vēl nav stabila partnera, kļūst par bēdīgi slavenās personas izšķirošo punktu krīze no 30 gadiem.
Ir darbs un sava neatkarība
Mēs mācāmies, nododamies tam, kas mūs aizrauj, cenšamies atrast jebkuru darbu, kam ir kāda radniecība ar profesiju, kuru vēlamies strādāt... Bet kādā brīdī pārstājam meklēt to, kas mums patīk, un pielāgojamies tam, kas mums tiek piedāvāts, vai pat meklējam iespēju pielāgoties.
Varbūt esam veltījuši sevi vairākiem darbiem vienlaikus vai esam kļuvuši par uzņēmējiem. Lieta ir tāda, ka mēs nezinām, vai pie vainas ir ekonomiskā krīze, slikta izvēle vai slikta veiksme mēs vēl neesam paspējuši sasniegt ekonomisko neatkarību, un tomēr šķiet, ka ir pienācis laiks veidot dzīvi sev.
Prioritāšu pārdefinēšana
Šis ir laiks, kad neizbēgami mūsu prioritāte viņi mainās. Lai gan ir periodi, kad prioritātes ir skaidri noteiktas (piemēram, pusaudža gados, kad mūsu draugi, pirmās mīlestības, sports un citas intereses šķiet absolūtas prioritātes), laika gaitā prioritātes mainās un kļūst arvien individuālākas un saistītas ar apstākļiem, kādos dzīvojam. Tas liek mums attālināties no dažiem cilvēkiem, kuri līdz šim brīdim bijuši mums tuvi.
Programmas izmaiņas
Brīvais laiks sāk aptrūkties, bet pienākumi krasi pieaug, tāpēc kļūst svarīgi visu rūpīgi plānot. Mēs labprātāk plānojam laiku iepriekš, un pēdējā brīža priekšlikumi mūs sāk kaitināt. Ir ierasts izjust tukšuma sajūtu, kad saprotam, ka nevaram kontrolēt šādas izmaiņas. Kad mēs nevaram kaut ko darīt šo sajūtu dēļ, mēs jūtamies sociāli neapmierināti.
Kā pārvarēt 30 gadu krīzi?
Šeit ir daži padomi, kas jāpatur prātā, kad jūtaties 30 gadu krīzes pārņemts.
Skatieties no pareizās perspektīvas
Viens no noslēpumiem, lai šo vecumu nepadarītu par periodu emocionālā ievainojamība
Tas nenozīmē, ka vajadzētu visiem obligāti 30 gadu vecumā nonāk krīzē.
Katram ir savi mērķi
Nav svarīgi, ja kaimiņš domā, ka esam nokavējuši savu vilcienu... mēs vienmēr esam laikā, lai paspētu uz lidmašīnu. Cilvēkiem vienmēr ir jārunā, jājautā, jāiemācās, jāšaubās... Bet cilvēki ir cilvēki un mēs esam mēs. Tieši ar sevi mēs pavadīsim 24 stundas diennaktī katru savas dzīves dienu.
Mums jācenšas attaisnot mūsu cerības. 30 gadu krīze neturpināsies visu mūžu... Vai varbūt tā būs. Tas ir atkarīgs tikai no mums Mums ir jāizvirza mērķi, pamatojoties uz mūsu vajadzībām.
Visam ir iemesls
Neskatoties uz piepūli, gribu un smagu darbu, daudzas lietas ir ārpus mūsu kontroles. Ir ļoti augstas sienas bez pakāpieniem, bet tomēr ir vērts uzkāpt cik tālu vien iespējams, lai saprastu, ka tepat aiz mums sagaida kaut kas brīnišķīgs.
Katrs dzīves posms paredz izaugsmi. Alberts Einšteins teica, ka, lai katru dienu gūtu svarīgās dzīves mācības, ir jāpārvar bailes, un mēs noteikti nebūsim tie, kas viņam iebildīs.
Pielāgojies izmaiņām
Se i izmaiņas apkārtējā pasaulē tie mūs traucē, iespējams, ir pienācis laiks mainīties pašiem. kā? Sūdzības aizstājot ar priekšlikumiem, nožēlu ar motivācijas meklējumiem. Varbūt ir pienācis laiks pārskatīt savas prioritātes, atrast kaut ko tādu, kas mūs aizrauj, satikt jaunus cilvēkus vai vienkārši mainīt vidi. Spēks gūt panākumus ir mūsos.
Īsāk sakot, mums jāiemācās novērtēt to, kas mums ir, jo tas ļaus mums virzīties uz priekšu. Lielākoties ar veselību pietiek, lai uzsāktu sevis atklāšanu vai mērķi vai attieksmi. Pat savu panākumu pārdzīvošana kā krīze ir personīga lieta. Kāpēc Bet aiz 30 gadu krīzes joprojām stāv autonomi cilvēki, un katram no mums ir tūkstošiem iespēju . Vienkārši izvēlieties pareizo.
