Cik reizes mēs esam pārdomājuši to, ko esam palaiduši garām uz vilcienu, kuru nokavējām? Daudziem cilvēkiem tas atkārtojas. Viņi runā par tās personas pagātni, kuru viņi mīlēja, un atmet darbu, kurā nekad nav pilnībā izmēģinājuši spēkus, vai ceļojumu, kuru varēja paveikt, bet tas netika paveikts.
Mūsu stāsti ir mūsu tagadnes pamatā. Ap tiem riņķo fundamentāli uzskati un personīgie modeļi. Viss ir svarīgs un šķiet neaizstājams.
Viss ir daļa no mūsu būtnes un mūsu personas un vairumā gadījumu atbildība par to, kas ar mums notiek, ir mūsu. Mēs pavadām savu dzīvi izvēloties. Personīgie ģimenes sociālā darba mirkļi... Veltisim mirkli, lai padomātu, cik lēmumus pieņemam ikdienā.
Mēs vienmēr izvēlamies divus, trīs vai četrus variantus vairāk vai mazāk svarīgām lietām. Kad mums jau ir zināma pagātne mums visiem prātā ir iegravēti brīži, kad šķita, ka pasaule ir pārstājusi gaidīt mūsu jā vai nē.
Pēc nokavēšanas no vilciena
Kad izvēle ir izdarīta, matrica tiek izmesta. Un, kad lietas noiet greizi, ir daudz veidu, kā reaģēt. Mēs varam norādīt ārējie pienākumi vai iekšēji, mēs varam vainot karmu vai sliktu veiksmi (es teicu nē, jo tu man teici, es izlaidu interviju, jo tu nebji nomierinājis, man nebija drosmes utt.). Fakts ir tāds, ka mēs garīgi ieejam apburtajā lokā un paliekam iestrēguši sūdzību žogā par neizmantotām iespējām.
Pēc iespējas palaist garām, nākamais solis ir uzņemties individuālu atbildību par lēmumu, izmantot pietiekamas analītiskās prasmes un izturēt negatīvas emocijas kas izriet no izvēles. Apkārtējie varēs komentēt un pateikt, ko par to domā, viņiem pat būs tiesības mums izteikt savu viedokli, bet ne par mums spriest.
Svarīgs aspekts ir apzināt jauno scenāriju un novirzīt uzmanību uz to. Ja mūsu uzmanība virzās uz vilcienu, kas virzās uz horizontu, emocijas, kuras mēs jūtam, radīsies no pagātnes saknēm, kuras nav iespējams mainīt. Tādā veidā tagadnē mūs pārņems emocijas ar negatīvām vērtībām, piemēram, skumjām.
Tomēr šīs emocijas nav sliktākais elements, lai noturētu uzmanību uz to, ko nevar mainīt. Sliktākā daļa ir tā kad mēs paliekam šajā stāvoklī, mēs nespējam atrast jaunas iespējas, kas būtu līdzvērtīgas vai labākas par tām, kuras nožēlojam.
Unikāls un pēdējais?
Ja mēs esam šaubīgi cilvēki vai cilvēki ar vājām lēmumu pieņemšanas spējām, šie izšķirošie brīži apgāzīs mūsu sirdsapziņu nakti un dienu. Ja viss mums apkārt ir atkarīgs no atbildes uz jautājumu, piedāvājuma vai soli uz priekšu attiecībās, mūsu domas paceļas gaisā un rodas emocijas. Tomēr ja mēs pārbaudām realitāti un meklējam padomu tautas gudrība mēs atradīsim dažas frāzes, kas var mums palīdzēt:
- Radiet savas iespējas, lūdzot tās – Shakti Gawain
- Lai gūtu panākumus, izmantojiet iespējas, vienlaikus izdarot steidzīgus secinājumus – Bendžamins Franklins
- Iespējas ir kā rītausma: ja jūs pārāk ilgi gaidīsit, jūs tās palaidīsit garām - Viljams Arturs Vords
- Pesimists redz
Katrā no tiem (to izrunā lieliski cilvēki) ir kaut kas kopīgs, kas pārsniedz vēstījumu. Viņi runā par iespējām daudzskaitlī. Kas var atkārtot vienu vai vairākas reizes, bet tomēr daudzas.
No otras puses, radinieki, draugi vai kolēģi mums ir stāstījuši, ka iespējas parādās tikai vienu reizi. Viņu mērķis, mums to stāstot, bija paaugstināt mūsu trauksmes līmeni un mudināt mūs pieņemt lēmumu. Bet esiet uzmanīgi! Šis sociālais spiediens vai pat personīgais pašspiediens var mūs paralizēt un bloķēt, kad mums ir jāpieņem lēmums.
Es pavadīju savu laiku slikti. Tagad mans laiks tiek pavadīts slikti
Viljams Šekspīrs -
Jūsu lielais pārtraukums var būt tieši tur, kur atrodaties šobrīd
Napoleona kalns viņš ir šo vārdu autors. Viņš bija viens no pirmajiem pašpalīdzības autoriem. Lai gan šī frāze nav piemērojama visiem apstākļiem un visiem cilvēkiem, tā var būt atskaites punkts. Nokavēt vilcienu – iespēja – nevienam nav nosodījums. Tomēr garais teikums ir palikt un skatīties, kā vilcieni aiziet, ignorējot tos, kas ierodas.
Un dienas beigās mums vienmēr paliek garām palaistām iespējām:
- Iespējas, kuras bijām apsvēruši
- Padoms, ko dzirdējām
- Vērtība, ko piešķiram saviem lēmumiem
- Spēja uzņemties atbildību par savu rīcību
- Spēja atjaunoties, sākot no mūsu tukšuma un zaudējuma sajūtas
- Mācība, ko guvām
- Prognozes par nākotni, ko mēs izteiksim iespējamā līdzīgā situācijā
Mēs visi dažkārt nokavējam dažus vilcienus, jo dažreiz izvēlamies citus, jo kavējamies vai neierodamies laikā, jo paklupam iekāpjot, vai tāpēc, ka gulējām, kamēr tie pagāja agri no rīta. Bet svarīgākais, kā mēs redzējām, ir nevis vilciena aiziešana, bet gan kas mums ir palicis, kad tas ir palicis, un ko mēs ar to darām pēc tam.
Turiet savu skatienu pie horizonta, kamēr darāt visu, kas jums jādara tagad
-Vorens Beniss -
