Manai dzīvei nav jēgas: ko man darīt?

Manai dzīvei nav jēgas. Man šķiet, ka es sākšu dreifēt bez mērķa. Es nezinu, ko vēlos, nekas mani pietiekami nemotivē un nevaru atrast savu vietu pasaulē. Jūs, visticamāk, atspoguļojat sevi šajos vārdos, jo mēs visi esam tā jutušies kādā savas pastāvēšanas brīdī. Slikti brīži un eksistenciālas krīzes ir neizbēgamas atsevišķos dzīves posmos.

Parasti eksistenciālas krīzes izpaužas pēc sāpīgām situācijām, piemēram, attiecību izbeigšanās, mīļotā nāves, nodevības, darba zaudēšanas...

Tā var būt dziļa eksistenciāla krīze, kas liek mums justies pilnīgi pazudušiem. Mēs šaubāmies, kas mēs esam, skatoties nākotnē ar nenoteiktības sajūtai raksturīgo nedrošību. Es jūtos tik apmaldījies, ka man šķiet, ka mana dzīve ir bezjēdzīga un es nevaru atrast izeju.

Kāda ir dzīves jēga?

Dzīves jēga vēsturiski ir bijusi nebeidzamu pārdomu un diskusiju temats. Daudzi eksperti (rakstnieki, zinātnieki, filozofi...) ir mēģinājuši sniegt atbildi uz šo lielo jautājumu, lai gan neviena no šīm atbildēm nekad nav pieņemta kā universāla.

Dzīves jēga attiecas uz jēgu, ko katrs no mums piešķir savai pieredzei un mērķiem un uzdevumiem, kas mums ir prātā. Tas atšķiras no cilvēka uz cilvēku, kāpēc katram indivīdam ir jāatrod sava dzīves jēga, veicot iekšējo ceļojumu.

Psihiatrs un rakstnieks Viktors Frankls savā darbā Cilvēks jēgas meklējumos viņš apgalvo, ka dzīvei ir jēga jebkurā gadījumā, jo pat ciešanu un nelaimju gadījumā, ja cilvēks spēj tai piešķirt jēgu, viņš var pārvērst savu drāmu veiksmē, lai virzītos uz priekšu. Pēc Frankla domām tāpēc dzīves jēga katram no mums slēpjas tieši šajā gaidīšanā, lai to atrastu.

Katrs no mums raksta savu stāstu, izlemj, kā justies, saskaroties ar noteiktām situācijām, un veido savu eksistenci dienu no dienas.

Manai dzīvei nav jēgas, mani pārņem skumjas

Brīžos, kad jūtat, ka jūsu dzīve ir bezjēdzīga, ir ierasts piedzīvot noteiktas emocijas, kas saistītas ar šo stāvokli. Ir svarīgi pievērst uzmanību brīdinājuma zīmēm, jo ​​tās norāda uz problēmas klātbūtni un ļoti iespējams, ka ir nepieciešama profesionāļa palīdzība. Mēs varētu mēģināt:

Skumju sajūtas. Mēs jūtamies apātiski, skumjas mūs pārņem, nezinot, kāpēc. Daži cilvēki arī domā, ka nav iemesla tā justies, ņemot vērā to, ka viņiem ir labs darbs, draugu ģimene... tomēr viņi jūt skumjas, ko nevar izskaidrot.

Es nezinu, kas es esmu.Atrautība no sevis izpaužas manas dzīves formā, nav jēgas, un es jūtos apmaldījies, nezinot, kas es esmu un ko vēlos.

• Anedonija . Jūs zaudējat interesi par aktivitātēm, kas jums kādreiz patika. Mēs nebaudām neko, šķiet, ka nekas nav atalgojošs. Tieši šī iemesla dēļ rodas garlaicības sajūta, skatoties uz jebkuru darbību.

Fiziskā izolācija.Skumjas, intereses trūkums un vilšanās saskarsme ar neapmierinātību ar savu dzīvi noved pie lielākas sociālās izolācijas, ņemot vērā, ka trūkst vēlmes sazināties ar citiem.

Eksistenciālas krīzes gadījumā dodieties ceļojumā sevī

Veltiet kādu laiku, lai ielūkotos sevī ceļojums sevī . Iespējams, šī ceļojuma laikā jums būs nepieciešams uzdodiet sev dažus jautājumus: vai man dzīvē kaut kas jāmaina? ko es jūtu, ko es domāju un vēlos? Vai es lieku sevi pirmajā vietā? Vai es tiešām esmu tāda, kāda vēlos būt?

Atbilžu meklēšana uz šiem jautājumiem var mūs virzīt ceļā uz to zināšanas par mums ; tāpēc aiz dzīves jēgas zaudēšanas varētu būt zema pašizziņa par to, kas mēs esam un ko vēlamies. Tāpēc ir iespējams, ka, lai atrastu šo nozīmi, ir nepieciešams izveidot savienojumu ar sevi, novērtēt sevi un veltīt sev nepieciešamo laiku.

Padomāsim par to: vai mūsu dzīvei patiešām var būt jēga, ja mēs nezinām, kas mēs esam? Tā kā eksistenciālais tukšums (dzīves jēgas zaudēšana) ir saistīts ar kontakta zaudēšanu ar sevi, tas ir it kā pamazām attālinājāmies no sevis un sākām būt savas dzīves skatītāji.

Notiek tas, ka, kamēr esam koncentrējušies uz mērķi vai personu, mēs nepievērsām uzmanību tam, kas notiek mūsos. Šī iemesla dēļ, saskaroties ar apstiprinājumu, manai dzīvei nav jēgas Galvenais, mums ir jāskatās sevī atjaunot savienojumu ar savu iekšējo pasauli ar sevi.

Cilvēks apzinās sevi tajā brīdī, kad viņš apņemas apmierināt savas dzīves jēgu.

- Viktors Frankls-