Kas notiek, tas ir… Ko darīt, ja…?. Cik reizes dzīvē esam sev uzdevuši šo jautājumu? Noteikti vairāk nekā vajadzētu, jo mēs, iespējams, paņēmām vairāk nekā vienu lēmumu pārāk nepārbaudot tās sekas vai ja mēs esam tās pārbaudījuši, mēs to esam darījuši, skaidri nezinot, vai tās bija tās, kuras mēs būtu vēlējušies
Šī iemesla dēļ ir svarīgi veltīt laiku, kas jums nepieciešams, jo tas, kas notiek no šī brīža, ir vienīgais iespējamais risinājums.
Izvēlieties, jo tas būs vienīgais ceļš, ko varat iet
Kad esam spiesti izvēlēties starp diviem dažādiem ceļiem (ko studēt augstskolā, kādu darbu mēs vēlētos darīt vai pat kur mēs vēlētos doties atvaļinājumā), pienāk brīdis, kad viens no diviem pazūd. Un tas notiek tieši tajā brīdī, kad mēs pieņemam lēmumu. Tieši tāpēc mums ir jāizvērtē aspekti, kurus uzskatām par svarīgiem mūsu nākotnei, jo tie vienā vai otrā veidā mūs ietekmēs .
Kad esat nolēmis sākt iet noteiktu ceļu, pajautājiet sev, kas būtu noticis, ja... tas tikai kalpo, lai iedomāties dzīvi, kas patiesībā nav mūsu. Un vai tā nav taisnība, ka noteiktā brīdī tas var mūs pat darīt vīrietis ? Tāpēc mēģiniet pieņemt lēmumu, kas jūs padara vislaimīgāko, jo tā būs jūsu vienīgā iespēja nākotnē.
Mierīgums vai drīzāk mierīgākais pārdomas ir labāks par izmisīgiem lēmumiem
-Francs Kafka-
Ir normāli baidīties, kad mums ir jāpieņem lēmums, taču tas nedrīkst atturēt mūs no labākās izvēles: dzīvot. Jebkurā gadījumā, kas notiks, būs atkarīgs no attieksme ar ko mēs pieejam tam, ko darām: vēlmei apņēmība un entuziasms ir būtiski, lai tas notiktu
Mēs neesam lietas saimnieki
Dažreiz apstākļi mūs moka īpaši tad, kad jūtamies atbildīgi par kaut ko, kas nav mūsu kontrolē. Daži šo apstākļu piemēri ir ikdienas notikumi, piemēram, atrašanās nepareizā vietā nepareizā laikā vai nebūšana kādam tuvu, jo neapzinājām, ka mēs esam viņam vajadzīgi.
Neskatoties uz to, šie ir faktori, kas ne vienmēr ir atkarīgi no mums: mēs to varam saukt par lietu liktenis vai liktenis. Tomēr ir skaidrs, ka mēs nevaram uzņemties atbildību par to. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs varam iedomāties nākotni, bet mēs to reti zinām . Tas, ko mēs domājam, ir tikai viena iespēja no daudzām.
Šis ir vēl viens iemesls, lai pārstātu sev jautāt, kas būtu noticis, ja...? jo šajos gadījumos mēs nevaram uzņemties atbildību par to, ko neesam izlēmuši. Lai cik tas būtu neizbēgami un lai cik mēs dažreiz vēlētos atgriezties laikā un mainīt noteiktus notikumus savā dzīvē mēs nevaram iestrēgt tajā, ko mēs vēlētos, lai tas notiktu, jo nebija iespējas tam notikt.
Neviens no mums nezina, kādus iespējamos ceļus mūsu dzīve varētu un varbūt vajadzēja iet. Bet tas ir labi. Ir noslēpumi, kuriem jāpaliek apslēptiem uz visiem laikiem.
-Liāna Moriartija-
Tāpēc tas, kas notiek, ir vienīgais, kas varēja notikt, it īpaši, ja apstākļi ir lielāki par mums . Jā, tā ir taisnība, ka mēs varam mainīt lietas, kas neliek mums justies ērti, taču tas notiek pēc realitātes apzināšanās un nekad iepriekš.
Neskatieties atpakaļ, kas notiek, ir tas, ko jūs piedzīvojat
Rezumējot, ir labi rūpīgi un apņēmīgi izvērtēt, ko dzīvē vēlamies, un apzināties, ka arī tad ir lietas, kas ir ārpus mūsu kontroles. Šī iemesla dēļ tas ir labāk iemācīties sadzīvot ar saviem apstākļiem gan tiem, kurus radām, gan tiem, kuros esam bijuši daļa kas mēs esam .
Dažreiz ir neizbēgami skatīties pagātnē un vēlēties, lai mēs būtu kaut ko mainījuši: tas ir arī pozitīvi, jo tas parāda, ka mēs spējam saskatīt kļūdas, ko esam pieļāvuši vai kur esam kļūdījušies.
Kad mēs izvēlamies vienu no daudzajām iespējām, visi ceļi, kurus mēs neejam, nodziest kā sveces, it kā tie nekad nebūtu bijuši
- Filips Pulmens-
Neskatoties uz to Pieņemt faktu, ka lietas notiek noteiktā veidā, ir emocionālās izaugsmes sinonīms jo tas ļaus mums sajaukt kārtis un iegūt jaunas iespējas nākotnei. Vienmēr skaties uz priekšu un pieņem savējo kļūdas un izvairies no tiem, raugoties nākotnē: patiesībā notiekošais ir tava dzīve, un tas ir vienīgais veids, kā tuvināties laimei.
