Dažreiz mēs ciešam no nostalģijas. Var gadīties, ka ar melanholiju atskatāmies uz mirkli, situāciju vai pagātnes notikumu. sociālā grupa Divas sajūtas var saistīt ar nostalģiju. Pozitīva sajūta burvīga atmiņa par kaut ko, kas tagad nav, kaut kas ir pazaudēts laika gaitā vai
Esot nostalģiski
Iespējams, vislielākā nostalģija ir tā, ko varat izjust pret mīļajiem. Pāru šķiršanās, attālums vai attiecību neveiksme liek mums ļoti vēlēties attiecīgās personas atgriešanos.
Pat vietu nostalģija ir ārkārtīgi jūtama.
Ieskatieties manā nostalģijā un pastāstiet man, ko redzat
-Ksavjers Velasko-
Kolektīva nostalģija
Vari būt arī nostalģisks pret situācijām vai pagātnes notikumi . Atsevišķs nostalģijas gadījums ir kolektīva nostalģija. Tā ir kopīga nožēla par pagātnes sabiedrībām un vērtībām, kas ir zaudētas.
Katrs no mums kaut reizi dzīvē ir dzirdējis kādu sakām: Manā laikā viss bija savādāk. Patiesība ir tāda, ka salīdzinājumi ar pagājušajiem laikiem nekad nav godīgi. Atmiņa un tās izkropļojumi bieži liek mums nožēlot pagātni, kas patiesībā nebija tāda, kādu mēs to atceramies. Selektīvie atmiņas filtri mūsu atmiņas un atgādina tikai faktus, kas saasina nostalģiju.
Ir cilvēki, kuri nožēlo un slavē pagātnes diktatoriskos režīmus.
Šī kolektīvā nostalģija pastāv tikai iztēlē, kas sagroza realitāti. Tādā veidā fantazējot par ideālu pagātni, kas patiesībā tāda nekad nav bijusi
Ir tādi, kas slavē diezgan apšaubāmas vēsturiskas personas, piemēram, Hitlers un Musolīni. Tomēr, ja viņi patiešām būtu devuši kaut kādu labumu progresa ziņā attiecīgajām tautām, viņu nepiedodamo noziegumu zvērība tos atceļ, un ar to ir jābūt pietiekamam, lai aizslaucītu jebkādu nostalģijas sajūtu pret šiem laikmetiem.
Kolektīvā nostalģija kā motivācija
Kolektīvā nostalģija kā emocija, kas raksturo sociālo grupu, var pārvērsties par īstu motivācijas sajūtu pašai grupai, līdz tā kļūst par tās vadlīniju.
Ja mums ir tāda pati nostalģija pēc sabiedrības ar lielāko daļu grupas locekļu, transformācija ir vēl vienkāršāka. Ja liela cilvēku grupa vēlas pagātni atgriezt tagadnē vardarbība tas var kļūt par līdzekli pārmaiņu sasniegšanai tur, kur citi nestrādā.
Dažos gadījumos kolektīva nostalģija notiek pirms kolektīvas darbības. Jo lielāka ir emociju intensitāte, kas padara grupu saliedētu, jo lielāka ir iespējamība, ka tās dalībnieki plūdīs ielās, lai atgūtu savu vēlmju objektu, pagātni, kuru viņi tik ļoti slavina. Tomēr attiecības starp pamatā esošo nostalģiju un darbību nav tik vienkāršas: tajā būtiska loma ir dažādām emocijām. Īpaši negatīvas emocijas.
Dusmas, naids un nicinājums ir jūtas, kuras, ja tās tiek novirzītas uz citu grupu, veicina pirmās grupas dalībnieku mobilizāciju. Ja grupa, kas ir spēcīga nostalģijā pret pagātni, identificē pārmaiņu vaininieku, t.i., citu grupu, kas kavē pozitīvu pavērsienu, atgriešanos vēlamajā sabiedrībā
Kolektīvajai nostalģijai acīmredzami nav iemesla būt tikai negatīvai. Ja pagātnes nožēla attiecas uz tēlu, kas savulaik bija raksturīgs valstij, būs jāizpēta, kā valsts tika organizēta. Vēl labāk, kādi ir konkrētie aspekti, uz kuriem attiecas mūsu nostalģijas sajūta.
Ja tiek nožēlotas tādas vērtības kā atklātība un skaidrība tolerance protesti būs vērsti uz demokrātijas principu atgūšanu, neskatoties uz to
Ja tā ir taisnība, ka mums ir dota iespēja īstenot savas ambīcijas un vēlmes, tad
