
Kad mēs runājam par bērnības psihomotoriskajām prasmēm, mēs domājam par spēju pareizi kustēties un piemērots videi. Tomēr tā nozīme sniedzas daudz tālāk. Bērnam psihomotisms ir logs uz pasauli visās tās simboliskajās funkcijās – gan uzvedības, gan kognitīvās.
Labas psihomotoriskās prasmes parasti ir ievads veiksmīgai valodas apguvei un tā adekvāta izmantošana saziņā un mijiedarbībā ar citiem. Tāpēc psihomotērijas jēdziens attiecas uz kognitīvām, emocionālām, simboliskām un sensoromotoriskām mijiedarbībām, kas darbojas bērnā viņa kognitīvās, motoriskās un emocionālās attīstības laikā.
- Dzinēji: balanss lateralitāte un
- Kognitīvā: uztvere, reprezentācija vai radošums.
- Afektīvi-relācijas: robežu iegūšana, nepacietības, emociju un drošības regulēšana.

Stimulēt bērnu psihomotoriskās prasmes
Izglītības jomā bērna pareizai attīstībai būtiskas ir psihomotoriskās prasmes, t.i., pieaugušo un vienaudžu ķermeņa pieredze, priekšmeti un telpa.
Šāda veida prasmju attīstīšanai izmantotajām aktivitātēm vienmēr jābūt pievilcīgām, stimulējošām, patīkamām un jautrām. Galvenie elementi labas psihomotorās stimulācijas iegūšanai ir:
1. Instrumentu telpa un pieaugušā loma
Izmantotajiem instrumentiem vai materiāliem jābūt dažādiem un piemērotiem bērna vecumam. Gan audzinātājam, gan izmantotajai telpai viņam ir jāpavada arī spēlē un kustībā. Tāpēc jāņem vērā šādi aspekti:
- Bērns fiksē skatienu un kustina acis, sekojot kāda priekšmeta vai cilvēka kustībai.
- Viņš smaida reaģējot uz stimuliem.
- Vizuāli atpazīst māti vai aprūpētāju.
- Viņš mijiedarbojas pozitīvā veidā, izdodot skaņas.
- Viņš paceļ un kustina galvu, atrodoties četrrāpus.
- Mainīt pozīciju; piemēram, guļot uz sāniem un pēc tam uz vēdera.
- Sēž un stāv taisni pat bez atbalsta.
- Viņš smaida un kustina kājas, ieraugot pazīstamus cilvēkus.
- Viņš smaida savam attēlam spogulī un mēģina ar to mijiedarboties.
- Viņš dusmojas un raud, ja māte aiziet.
- Ar diskomfortu reaģē uz svešinieku klātbūtni.
- Bērns sēž un pieceļas ar balsta palīdzību.
- Rāpošana.
- Novieto un noņem objektus no konteinera.
- Pirmos soļus viņš sper ar mammas un tēta palīdzību.
- Mīlīgi mijiedarbojas ar citiem cilvēkiem.
- Atbild, kad viņu sauc vārdā.
- Ja viņam nav atbalsta, viņš joprojām nevar piecelties.
- Nesmaida pazīstamiem cilvēkiem.
- Viņš joprojām izrāda neieinteresētību par apkārt notiekošo.
- Viņš neraud un neprotestē par to, ka viņam nav ļoti tuvu cilvēku.
- Viņš jau var stāvēt un staigāt pat bez atbalsta.
- Viņš spēj ripināt bumbu tāpat kā pieaugušais.
- Sāciet lietot karoti, stingri satverot to.
- Sāciet ēst cietu pārtiku bez problēmām.
- Brīvi manipulējiet ar būvniecības spēlēm.
- Viņš spēj atpazīt cilvēkus, kas nav viņa ģimene, bet kas pieder viņa ikdienas videi.
- Atpazīst biežāk lietotos priekšmetus (karoti, galdautu, rotaļlietas).
- Rotaļājoties viņš atdarina pieaugušā kustības.
- Viņš samierinās ar savu vecāku prombūtni pat ar dažiem sākotnējiem protestiem.
- Atkārto darbības, kas viņu uzjautrina vai piesaista viņa uzmanību.
- Viņš dzer no krūzes, turot to ar abām rokām.
- Viņš noliecas, lai paceltu priekšmetus uz grīdas.
- Viņš atpazīst savas ierastās vides pamattelpas (mājas, skolas parks utt.).
- Īsi spēlējieties ar citiem bērniem.
- Aizdod mantas citiem bērniem pēc pieprasījuma.
- Atpazīst dažus tipiskus gadalaika elementus, kurā tas sastopams: apģērbs, apavi utt.
- Viņš joprojām nestaigā viens.
- Viņš nekad netuvojas un neizrāda interesi par citu bērnu rotaļām.
- Neatpazīst mājas vidi (virtuve, vannas istaba, guļamistaba).
- Viņš joprojām neatbild uz savu vārdu.
- Viņš var lēkt uz divām kājām.
- Novelk apavus un bikses, ja atpogā.
- Izmantojiet karoti un nazi, lai dzertu no krūzes, neizlejot dzērienu.
- Viņš viegli pārvietojas pazīstamās telpās (mājās, skolā utt.).
- Nosakiet dažas dabiskās izmaiņas, kas atbilst gada sezonām.
- Fotogrāfijās atpazīst mīļotos . Spēlējiet ar vienaudžiem.
- Tas spēj atšķirt cilvēku, dzīvnieku un augu attēlus.
- Apsveic citus bērnus un pieaugušos pēc pieprasījuma.
- Veic manipulatīvus uzdevumus, piemēram, skrūvēšanu, montāžu, vītņošanu.
- Viņš lūdz doties uz vannas istabu, kad viņam tas ir nepieciešams.
- Viņš jau sāk izrādīt priekšroku dažiem bērnudārza klasesbiedriem.
- Viņš sāk apgūt sociālās uzvedības noteikumus un paradumus grupās, kurās viņš ir.
- Viņš joprojām tualetē nedara savas lietas.
- Viņš nav spējīgs izpildīt vienkāršus lūgumus.
- Neatpazīst attēlus.
- Palieciet izolēti. Viņš neizrāda ziņkāri par lietām.
- Tas nespēj iet vienkāršus ceļus (vertikāli, horizontāli utt.).
2. Sesijas izklāsts
Lai bērns no psihomotorās nodarbības gūtu maksimālu labumu, ir svarīgi pirms uzsākšanas sagatavot shēmu.
Ir nepieciešams precīzi plānot aktivitātes veidu, kuru plānojat piedāvāt grupai. Tajā pašā laikā ir labi atstāt bērnam brīvību noteiktos brīžos improvizēt. Šīs brīvās vietas tomēr nedrīkst pārkāpt pamatnoteikumu: audzinātājs ir orķestra meistars, kas visu laiku diriģē.
3. Spēles nozīme bērnu psihomotoriskajās prasmēs
Rotaļa ir viena no visnoderīgākajām aktivitātēm bērna ikdienā . Patiesībā tas palīdz viņam attīstīt daudzas dimensijas: izpētīt telpu ap viņu uzzināt par noteikumu esamību izveidot eksperimentu nodibināt attiecības ar vienaudžiem utt.
Katrai spēlei ir atšķirīgs mērķis, taču tās visas joprojām tiecas uz mērķi. Šī iemesla dēļ spēle ir viens no galvenajiem bērnu psihomotorisko prasmju rīkiem.
Zīdaiņu psihomotorisko prasmju attīstība no 0 līdz 3 gadiem
Pirmajos dzīves gados bērns attīsta savas psihomotoriskās prasmes. Tādā veidā, cita starpā, uzlabojas personiskā autonomija un spēja veidot attiecības ar citiem.
Sekosim līdzi prasmju evolūcijai pirmajos trīs dzīves gados. Vērojot bērna progresu, būs vieglāk saprast, vai attīstība notiek harmoniski. Tādā veidā varēsim arī izvērtēt, vai ir nepieciešama papildu palīdzība.
Zīdaiņu psihomotorās prasmes no 0 līdz 9 mēnešiem
No 9 līdz 12 mēnešiem
Brīdinājuma zīmes 12 mēnešu vecumā
No 12 līdz 24 mēnešiem
Brīdinājuma zīmes 2 gadu vecumā
No 24 līdz 30 mēnešiem

Zīdaiņu psihomotorās prasmes no 24 līdz 36 mēnešiem
Brīdinājuma zīmes 3 gadu vecumā
Šie signāli ir tikai vienkārši indikatori; tie mūs aktivizē un liek apsvērt iespējamo speciālista iejaukšanos, lai palīdzētu bērnam nostiprināt kādas prasmes.
Tomēr nav jāuztraucas, ja jūsu bērni nesasniedz visus katram vecumam norādītos atskaites punktus. Ar savlaicīgu iejaukšanos lielāko daļu veselīga bērna kognitīvās attīstības kavējumu var atgūt.