Pie normas
Vai esat kādreiz apstājies, lai padomātu par šo teikumu sekām? Mēs ne tikai sakām nē Mēs mācām viņam atturēties un neizpaust to, ko viņš jūt, un tas neapšaubāmi nopietni ietekmēs viņa attīstību sabiedrībā.
Mūsu tendencei pieņemt šādu izglītības metodi nevajadzētu mūs pārsteigt kāpēc lai mēs neraudātu, ja mums kaut kas sāp? Raudāšana ir dabisks mehānisms, kas jāprot izmantot.
Ja vēlamies, lai mūsu bērni saprot savējos emocijas un dzīvot saskaņā ar mums būs pilnībā jālikvidē noteiktas frāzes un noteikti ieradumi. Šī neapšaubāmi ir metode, kas ir pretēja domu, emociju un uzvedības bloķēšanas metodei.
– Atlaid viņu Lūciju, – teica vecmāmiņa, kas zina, no kurienes.
- Tērēt?
– Asaras! Dažreiz šķiet, ka tik daudz, ka mums šķiet, ka mēs slīkstam, bet tas tā nav.
– Vai jūs domājat, ka kādu dienu viņi pārtrauks iet ārā?
— Protams! – ar mīļu smaidu atbildēja vecmāmiņa – Asaras ilgi nepaliek, tās dara savu darbu un tad turpina ceļu.
– Un kāds ir viņu uzdevums?
– Es esmu Lūcija ūdens! Tie mazgā un atvieglo... Kā lietus. Pēc lietus viss izskatās savādāk...
Lietus zina kāpēc – Marija Fernanda Heredija
Barojošs
Palīdzēsim
Par laimi skumjas jūtot tajā līdzi un mierinot tos, kas ir mūsu priekšā
Izglītība, kas balstīta uz nepareizu modeli, ir likusi mums apspiest negatīvas, bet veselīgas emocijas, liekot sabiedrībai un sev parādīt tikai savu rāmāko versiju.
Mums jāmāca bērniem, ka skumjām ir vairāki cēloņi, ka tā ir dabiska reakcija uz to, kas mūs traucē, un ka tās var novirzīt. Mums ir jāpiedāvā bērniem adekvāti modeļi emociju regulēšanai, mudinot viņus pārdomāt piedzīvoto diskomfortu un tā cēloņus.
Kad mēs mudinām viņus atturēties ar frāzēm, piemēram, neraudi, mēs iesakām viņiem tikt galā ar raudāšanu un vēstījumu, ko tas nes cauri bailēm un noliegumam. Tomēr, pat ja tā ir negatīva un satraucoša emocija, tas nenozīmē, ka tā ir neveselīga.
Līdz ar to mums ir pienākums ne tikai palīdzēt viņiem to saprast, bet arī palīdzēt viņiem izkļūt no sava kokona. Tāpēc ir jāatgriežas pie raudāšanas izcelsmes, lai pārbaudītu, cik problemātiska ir situācija, taču šim nolūkam ir jāpieņem stingrs audzinošs noteikums: neļaut kaprīzēm .
No šī viedokļa ir vērts uzsvērt, ka bērniem, īpaši vecumā no 2 līdz 6 gadiem, dusmu lēkmes ir bieži, bet arī svarīgas. Kad mēs izglītojam bērnu, mēs nevaram neņemt vērā visas viņa izaugsmes procesa stiprās, vājās puses un vajadzības.
Šādos gadījumos ir viegli zaudēt savaldību, taču ir svarīgi un svarīgi, lai mūsu vārdi sniegtu šādu vēstījumu: jā jūtām un jā bērnam, nē sliktai attieksmei . Uzmanību ir iespējams apstiprināt bērna emocijas un jūtas, pielāgojoties viņa izpratnes līmenim un veicinot introspekciju.
Mēs zinām, ka viena emocija neizslēdz citas kopš tā laika
Nobeigumā ir vērts to uzsvērt neatkarīgi no raudāšanas iemesla, spiediet bērnu
Ilustrācijas autors Karīna Teilore
Ieteicamā literatūra: Daniels J. Zīgels Tīna Peina Braisone
