Mišels Fuko Ar šodienas rakstu mēs centīsimies
Daļai Fuko rakstu raksturīgi konfektes diskurss un zināšanas, kas ir nopelnījušas pietiekami daudz vietas debatēm. Viņa kritiskā un autentiskā pozīcija modernitātes priekšā ir padarījusi Fuko par vienu no lasītākajiem autoriem tāpat kā izcilākie humānisma tēmu pārstāvji.
-Džozefs Leonards-
Vispārīgi runājot, Fuko pašaprūpi dēvē par zīmi brīvība . Viņš uzsver ķermeņa un prāta jēdziena nozīmi, ko saprot kā transcendentu un vienreizēju vienotību. Mēs pastāvam, lai radītu sevis izzināšanu un atbildību par savu dzīvi. Šim nolūkam ir jāpabeidz precīzs mācību process un jāsastopas ar daudzām situācijām, kurās to var īstenot praksē.
Sagatavošanās pašaprūpei
Pēc Fuko domām, dvēsele ir salīdzināma ar subjektu un kā tāda nevar ignorēt vai apgalvot, ka ignorē izaicinājumus, kas ir raksturīgi eksistencei. Šī iemesla dēļ autors galvenokārt koncentrējas uz to, cik svarīgi ir sagatavoties stāties pretī pieaugušo dzīve . Tas cita starpā nozīmē spēju atšķirt kļūdas un kaitīgos ieradumus, kas pavada mūsu soļus pasaulē.
Tikai pats subjekts var veltīt sevi pašaprūpei. Šis ir a šis . Fuko tas ir iespējams tikai kā mūsu nodibināto attiecību ar patiesību un zināšanām funkcija. Ja šīs attiecības būs adekvātas, līdzi nāks spēja izlemt, ko noraidīt un ko pieņemt, ko paturēt nemainīgu un ko mainīt sevī.
Turklāt nosaka, cik svarīgi ir uzturēt pieaugošas attiecības ar citiem un ar apkārtējiem. Tieši no šīm atsauksmēm rodas mācīšanās kā būtne sociālā . Papildu veidā tas aicina mūs ieklausīties un piešķirt vērtību citu pieredzei kā zināšanu avotam, kas bagātina mūsu būtni. Dziļi meklēt citu eksistenci kļūst par tikpat drosmīgu netiešu pieredzi.
Rūpes par sevi nenozīmē uz sevi vērstu attieksmi, bet gluži pretēji. Tas nozīmē pilnībā apzināties visu savu potenciālu un ierobežojumus. Tajā pašā laikā papildu izteiksmē ir jājūt interese par citiem un tas ir iespējams tikai jūtot interesi par sevi. Tāpēc šis domāšanas modelis norāda uz to, cik svarīgi ir uzņemties atbildību par mūsu realitāti, mācoties par to rūpēties.
Zināšanas un darbība iet roku rokā
Šajā ziņā, lai praktizētu savu profesiju un rūpētos par citu labklājību, ārsts apgūst virkni teorētisko un praktisko mācību. Viņš iziet cauri dažādiem posmiem, lai saprastu, ka tēma ir ķermeņa un prāta vienotība. Citiem vārdiem sakot, kad cilvēks savā dzīvē uzņem sevis izzināšanu un pašaprūpi, viņš gūs labumu abos veidos.
Pēc Fuko domām, starp zināšanām un rīcību pastāv nesaraujama saikne. Pašaprūpes praktizēšana uzlabo pašrefleksiju. Tas savukārt noved pie emociju apzināšanās un pieredzes asimilācijas, kas bagātina zināšanas. No otras puses, sevis kā subjektu uztvere aktivizē mūsu jutīgumu un ļauj mums to iekļaut savā darbībā.
Katrs filozofiskais strāvojums, kas pievēršas tēmai par rūpēm par sevi un citiem, ietver pētījumus, kas ved uz gudrības apguvi. No šīs gudrības radīsies spēja izvēlēties vērtības, kas uzlabos mūsu dzīves kvalitāti. Tas viss nav nekas vairāk kā rezultāts tam, ko mēs izvēlamies būt un ko esam iemācījušies.
Sociālo attiecību pīlārs
Pašaprūpes jēdziens ir brīvības pazīme, jo tā izriet no sirdsapziņas un no visa lēmumu kopuma, ar kuriem esam saskārušies savas dzīves laikā. Turklāt tas ir mūsu sociālo un individuālo attiecību un zināšanu iegūšanas procesa pamatā. Tas ir process
Pašapkalpošanās attiecas uz dažādām ar labklājību saistītām jomām, piemēram, vajadzībām, emocijām, veselību, uzvedību, vērtībām un tā tālāk. Mēs runājam par visu, kas ļauj uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, neapdraudot citus. Šim nolūkam ir svarīgi, lai ķermenis un prāts veidotu vienotību.
Pašaprūpei jābūt katra cilvēka dabiskai un būtiskai uzvedībai, kas ir izšķirošs aspekts, lai spētu apdzīvot pasauli. Pašapkalpošanās ļauj mums reaģēt uz visām mūsu vajadzībām, neatkarīgi no tā, vai tās ir intelektuālās, fiziskās, garīgās, emocionālās utt. Vienmēr atcerēsimies, ka, lai rūpētos par citiem, mums vispirms jāiemācās rūpēties par sevi.
