Pat šodien nacistu eksperimenti ar cilvēkiem rada mums drebuļus. Daudzu no viņiem mērķis bija noteikt prāta kontrolei noderīgus mehānismus. Ne visi zina, ka līdzīgi un vēl tumšāki eksperimenti ir veikti ASV. Viens no tiem ir projekts MK Ultra.
Otrais pasaules karš iezīmēja izmaiņas militārajās stratēģijās. Līdz tam spiegošana nekad nebija tik svarīga. Ienaidnieka puses apzinājās tā vērtību atklāta informācija uzbrukuma taktikas plānošanā.
Tajā pašā laikā tieši Hitlers pierādīja, ka ir iespējams kontrolēt cilvēka prātu un manipulēt ar miljoniem cilvēku, lai veiktu darbības, kas citos kontekstos būtu nosodāmas. Šī iemesla dēļ veikt salīdzinājumu informācijas ekstrapolācija un manipulācijas ar prātu bija viena no galvenajām bažām Amerikas Savienotajās Valstīs. No šejienes radās projekts MK Ultra.
Jau pati doma, ka kaut kas nežēlīgs var noderēt, jau pati par sevi ir amorāla.
-Ceļvedis-
Kas bija MK Ultra projekts?
Patiesībā ir ļoti grūti precīzi noteikt, no kā sastāvēja MK Ultra projekts. Kad prese par to uzzināja 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā CIP, kas vadīja programmu, deva rīkojumu iznīcināt visus failus, kas attiecas uz viņu. Varēja atgūt tikai nelielu dokumentu grupu.
Sākot no šīs ierobežotās datu bāzes, bija iespējams rekonstruēt notikušo. Tam tika pievienots liels skaits upuru liecību. Tomēr, stingri ņemot, mēs nekad nevarēsim precīzi zināt, kā tika izstrādāts MK Ultra projekts . Tajā bija 150 rīcības plāni, un mēs zinām tikai divus vai trīs no tiem.
Tomēr tas, ko mēs zinām, liecina, ka eksperimenti tika veikti, pamatojoties uz psihotropās zāles un neiroloģiskās zāles kā arī citas metodes. Tās tika ievadītas tūkstošiem cilvēku bez viņu piekrišanas. Mērķis bija novērot šo tā saukto narkotiku ietekmi uz cilvēkiem; lai noskaidrotu, vai viņi lika viņiem atklāt to, ko viņi zina, vai arī lai noteiktu, vai ir iespējams manipulēt ar viņu prātu pēc vēlēšanās.
Eksperimenti ar cilvēkiem
Pēc mums pieejamajiem datiem MK Ultra projekta pētnieki tādas zāles kā LSD dažādos veidos un dažādās devās
Tika izmantotas arī tādas metodes kā elektrošoks un hipnoze. Piecdesmitajos gados, kad projekts sākās, tika runāts par smadzeņu skalošanu vai sava veida prāta pārprogrammēšanu, sākot ar šīm īpašajām procedūrām.
Mēs arī zinām, ka CIP pārbaudīja dažādu spīdzināšanas paņēmienu atšķirīgos efektus . Dažos gadījumos viņi neļāva brīvprātīgajiem gulēt vairākas dienas, vienlaikus atkārtojot zemapziņas ziņojumus bez pārtraukuma. Citos gadījumos viņi sistemātiski pielietoja elektrošoku vai ievadīja sintētiskas narkotikas lielās devās.
Psihiatri brīvprātīgie
Visnepatīkamākais MK Ultra projekta aspekts bija maldināšana pret tūkstošiem cilvēku, kas tajā piedalījās. Viņi vervēja savas jūrascūciņas, izmantojot divas metodes.
Pirmais bija paredzēts psihiatriskajām slimnīcām. Tajos pacienti lika noticēt, ka viņi testē jaunas terapijas. Neviens no hospitalizētajiem nebija informēts, ka tas ir CIP veikts eksperiments un ka starp augstākajiem ekspertiem bija vairāki bijušie nacisti.
Viens no aktīvākajiem MK Ultra projekta virzītājiem bija Donalds Jūens Kamerons pirmais Pasaules Psihiatru asociācijas prezidents, kā arī Amerikas Psihiatru asociācijas un Kanādas asociācijas prezidents.
Pārējie brīvprātīgie
Eksperimentos bija iesaistīti ne tikai cilvēki ar garīgiem traucējumiem, bet arī tūkstošiem pilsoņu, kurus uzskatīja par normāliem. Viņi tika savervēti no armijas, no universitātēm, no valsts slimnīcām, no bordeļiem, no hospisiem un no jebkuras sociālās realitātes. Apmaiņā pret naudu šie cilvēki piekrita piedalīties eksperimentos. Tomēr viņi neieradās nekad nav informēts par patieso mērķi .
Daudzi no viņiem nepārdzīvoja nežēlīgos eksperimentus. Citi parādījās ar neatgriezeniskiem bojājumiem. Visspilgtākais gadījums bija gadījums, kad bija iesaistīts Frenks Olsons Amerikas Savienotajās Valstīs. Savukārt Kanādā valdībai galu galā bija jāmaksā simtiem cilvēku, lai slēptu skandālu.
Notikušais atklājās, pateicoties preses veiktajai izmeklēšanai. Sekojot šim ASV Kongresa ietvaros tika izveidota īpaša komisija faktu izmeklēšanai. Radās arī neatkarīga komisija. Galu galā tika panākts 1973. gada dokumentu apspriešanas lēmums, tāpēc CIP deva rīkojumu iznīcināt arhīvus.
Projekts MK Ultra parāda, cik tālu valdības iestādes var iet, lai iegūtu to, ko vēlas. Tas viss nenotika kādas diktatūras kontekstā, bet gan valstī, kas lepojas ar to, ka ir demokrātijas pārstāve pasaulē. Šajā brīdī rodas satraucošs jautājums: vai citās pasaules daļās varētu veikt citus līdzīgus eksperimentus, par kuriem mēs vēl nezinām?
