Sociālā psiholoģija un socioloģija: atšķirības

Sociālā psiholoģija un socioloģija: kāda ir atšķirība? Jūs varētu domāt, ka tās ir viena un tā pati lieta, bet patiesībā tās ir divas atšķirīgas disciplīnas. Tomēr, no otras puses, tie piedāvā dažus kopīgus aspektus, un viena attīstība daļēji bija atkarīga no otra dzimšanas.

Sākotnēji pastāvēja tikai psiholoģija un socioloģija. Kad psiholoģijas nozare sāka pētīt sociālos un grupu procesus, radās sociālā psiholoģija, tāpēc starp abām disciplīnām pastāv saistība.

Socioloģija savukārt ir interesējusies par atsevišķiem psiholoģijas analizētajiem procesiem. Subjekta un vides vai konteksta mijiedarbība ir kļuvusi par pārdomu objektu dažiem sociologiem, kuri tādējādi ir attālinājušies no makrosocioloģiskās pieejas. Tāpēc abu disciplīnu evolūcijas procesā viena ietekme uz otru un otrādi ir neapšaubāma. gripa

To evolūcija ir veicinājusi to veidošanu mūsdienās divas arvien specializētākas disciplīnas kuru izpētes apjoms ik pa laikam kļūst arvien specifiskāks un detalizētāks. Specializācijas rezultātā viena priekšmeta studiju objekts ir pakāpeniski attālinājies no cita. Piemēram, sociologi vairāk koncentrējas uz tādiem makromainīgajiem lielumiem kā sociālā struktūra (Bourdieu 1998) vai migrācija (Castles 2003), savukārt sociālie psihologi koncentrējas uz tādiem mikromainīgajiem lielumiem kā grupas identitāte (Tajfel and Turner 2005) vai sociālajai ietekmei.

Sociālā psiholoģija un socioloģija: mīlestības un naida attiecības

Neatkarīgi no atšķirībām, šie divi priekšmeti attiecas uz vienu un to pašu objektu: cilvēka uzvedību. Sociālā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas nodarbojas ar konteksta tiešās vai netiešās ietekmes uz indivīda uzvedību analīzi (Allport 1985). Savukārt socioloģija ir sociālā zinātne, kuras mērķis ir sistemātiska sabiedrības, sociālās darbības un to veidojošo grupu izpēte (Furfey 1953). Vienkāršojot gan pēta attiecības starp cilvēkiem cilvēkiem bet no dažādām perspektīvām.

Tāpēc mainās fokuss, kas ļauj abām disciplīnām smelties viena no otras un bagātināt sevi ar saturu un tajā pašā laikā turpināt pētījumus divos pretējos virzienos, kas akcentē to atšķirības. Viens no galvenajiem ir fakts, ka sociālā psiholoģija pēta sabiedrības ietekmi uz indivīdu, savukārt socioloģiju raksturo kolektīvo parādību izpēte paši par sevi. Citiem vārdiem sakot Sociālā psiholoģija pēta cilvēka uzvedība indivīda līmenī, savukārt socioloģija grupas līmenī.

Atšķirības starp sociālo psiholoģiju un socioloģiju

Sociālā psiholoģija

Sociālās psiholoģijas mērķis ir indivīda un sabiedrības mijiedarbības analīze

Rezumējot, procesi starp cilvēkiem un starp cilvēku grupām. Kas attiecas uz starppersonu procesi tiek analizētas atšķirības starp cilvēkiem, informācijas loma, darbība un funkcija cilvēkos grupas . Kas attiecas uz i starpgrupu procesi uzsvars tiek likts uz grupas lomu starp dažādām grupām atsevišķas personas identitātes veidošanā.

Tāpēc sociālās parādības pēta sociālā psiholoģija, taču tās nav tās galvenais izpētes objekts. Tas drīzāk tā analizē šo parādību ietekmi uz indivīdu. Sociālā psiholoģija mēģina saprast, kuri sociālie faktori ietekmē indivīdus un kā tie ietekmē viņu uzvedību neatkarīgi no dažādu priekšmetu dažādajām personībām.

Socioloģija

Socioloģija pēta, kā tiek izveidotas, uzturētas vai pārveidotas organizācijas un institūcijas, kas veido sabiedrību (Tezanos 2006). Tajā analizēta dažādu sociālo struktūru ietekme uz indivīdu vai grupu uzvedību un to, kā šīs transformācijas ietekmē sociālo mijiedarbību (Lucas Marín 2006).

Kā skaidro Ričards Osborns (2005) socioloģija ir izskaidrot kaut ko, kas šķiet acīmredzams

Svarīgi abu disciplīnu eksponētāji

Lai gan abām disciplīnām ir tūkstošiem ievērības cienīgu eksponentu, daži no tiem īpaši izceļas. Tā kā mēs nevaram godināt visus lielos zinātniekus, paskatīsimies dažas no teorijām un metodēm, ko par šo tēmu ir izstrādājuši divi no svarīgākajiem zinātniekiem un kas noteikti būs noderīgi, lai izprastu atšķirības:

• Pjērs Burdjē Ieradumi ietekmē mūsu uztveri, mūsu domāšanas veidu un mūsu rīcību.

Anrī Tadžfelsviņš izstrādāja kopā ar Džons Tērners (2005) identificēt sevi kā daļu no grupas, kuras normas veido mūsu uzvedību.

Lai gan saskaņā ar Burdjē ir kategorijas, caur kurām mēs uztveram pasauli un kas nosaka mūsu uzvedību, pēc Tadžfela domām, indivīda piederība noteiktai grupai nosaka viņa uzvedību, ievērojot pašas grupas normas. Kā jau minēts, šīs ir divas pieejas, kas analizē vienu un to pašu objektu, bet no divām dažādām perspektīvām.

Bibliogrāfija

Allport G. W. (1985). Sociālās psiholoģijas vēsturiskais fons. Lv G. Lindzey

Burdjē P. (1998). Atšķirība. Sociālā gaumes kritika. Il Mulino izdevumi.

Cialdini R. B. (2001). Pārliecināšanas teorija un prakse.

Furfijs P. H. (1953). Socioloģijas tvērums un metode: Metasocioloģisks traktāts. Hārpers.

Moskovici S.

Tajfel H. y Turner J. C. (2005). Integratīvā starpgrupu kontakta teorija lv Ostins W. G. y. Vorčels S. (eds.) The Social Psychology of Intergroup Relations. Čikāga: Nelson-Hall 34.-47.lpp.