Ar šo stāstu, kas pievēršas šai tēmai Par pieķeršanos pārī šodien mēs vēlētos pārdomāt, kādi ir nedrošas pieķeršanās mehānismi kā tie rada mūsos ciešanas un ietekmē mūs, kad mēs cenšamies kontrolēt un dominēt otrs izmanto mīlestību kā attaisnojumu.
Mēģiniet uzdot sev šos jautājumus: kādas ir atšķirības starp mīlestību un pieķeršanos? Kāpēc mēs viņus sajaucam? Kā atkarīgā pieķeršanās jūs ietekmē?
– Džiddu Krišnamurti –
Princis un bezdelīga: emocionālā pieķeršanās
Princis pavadīja savas dienas, skatoties pa logu, gaidot, kad kaut kas notiks . Kopā ar viņu bija tikai kalps, kas atbild par iepirkšanos un pils tīrību. -Cik garlaicīga dzīve- viņš nopūtās.
Kādā aprīļa rītā uz viņa palodzes piezemējās bezdelīga.
Bezdelīga atgriezās
No šī brīža princis pavadīja savas dienas, nepacietīgi gaidot savu atgriešanos. Beidzot pienāca ilgi gaidītā diena, un bezdelīga atgriezās, lai nodziedātu viņam jaunu dziesmu. Princis jutās patiesi laimīgs. -Vai viņam būs auksti?- viņš sev jautāja īsi pirms atsāka lidojumu.
Trešajā reizē, kad viņš atgriezās, princis noraizējies prātoja, vai putns nav izsalcis. mēģinājumi viņš lika viņam uzcelt arī māju. — Nolādētais putns, — kalps nomurmināja.
Būrī princis kā gultu ievietoja kukaiņus un ūdeni, kā arī dažus zīda audeklus. Kad viņš ieraudzīja putnu nolaižamies uz palodzes viņš pievilka kabīni sev tuvāk un priecājās par to, ka dzīvnieks remdē slāpes un baudīja ēdienu ka viņš bija viņam sagatavojies. -Vai tev patīk šie kukaiņi, mana mīļā bezdelīga?- viņš viņai jautāja. -Es tos nomedīju priekš tevis- viņš piebilda. Ar īsu čivināšanu
Princis dzīvo nenoteiktībā
Toreiz princi pārņēma nemiers. Ko darīt, ja viņa nekad neatgriezīsies? Kā būtu, ja viņš būtu atradis labāku māju, kur patversties? Varbūt citi prinči paši būtu uzcēluši labākas mājas vai medījuši kukaiņus. Viņš to nevarēja pieļaut. Tādas bezdelīgas pasaulē nebija!
Princis pavadīja divas dienas negulēdams un ne par ko citu nedomādams, līdz nolēma pavadīt laiku, veidojot mazajai mājiņai nelielas durvis ar piekaramo slēdzeni. Bezdelīga atgriezās kā vienmēr un kad viņa iegāja būrī, lai pamēģinātu ēdienu, princis viņu ieslēdza iekšā. – es tevi mīlu –
Mazliet apmulsusi bezdelīga ļāvās komforta idejai .
Princis novietoja būri uz naktsgaldiņa, lai katru rītu varētu viņai nosacīt labrīt, glāstīdams viņas galvu. -Tu esi mana bezdelīga, nodziedi man dziesmu mīlestība- viņš viņai jautāja. -Šis skats nemaz nav slikts- nodomāja bezdelīga. Un viņš dziedāja. Bet laikam ejot tā mūzika tas beidzās izbalēt, līdz pilnībā nodzisa.
Bezdelīga pazaudē savu dziesmu
-Vai tu vairs nedziedi?- pārsteigtais princis viņai jautāja. -Tava dziedāšana mani iepriecināja.
-Manu dziedāšanu iedvesmoja strauta rīboņa, vēja šalkoņa starp koku zariem, mēness atspīdums kalna akmeņos. Un es to jums priecīgi atnesu Kopš esmu ieslodzīts šajā būrī, es vairs nevaru atrast neko, par ko dziedāt.
-Es to daru, jo mīlu tevi...
-PVO? Kas ir mednieks? - viņa jautāja.
-Es tevi sargāju un rūpējos par tevi, šeit tu esi pasargāts no jebkādām briesmām.
Kādu dienu princis pamodās ar aizkustinājumu. Viņš grasījās glaudīt bezdelīgu, bet atrada to mirušu.
Dusmu pārņemts viņa meklēja savu kalpu un atlaida viņu, jo neapšaubāmi viens no viņa nomedītajiem kukaiņiem bija viņu nogalinājis. Tas, ka atrada vainīgo, princi neapmierināja, jo viņš jutās vēl vientuļāks un neaizsargātāks nekā tad, kad vēl nebija saticis bezdelīgu. Līdz kāds cits piezemējās pie viņa loga un nodziedāja viņam dziesmu: jaukāko, kas viņai bija.
Attiecības ar slēdzeni izsmeļ mīlestību
Šis stāsts izskaidro, kā pieķeršanās darbojas pāru attiecībās, parādot, kā mūsu bailes un bailes bieži vien pārspēj otra vēlmes un tiesības. Viņš mums stāsta faktu: mēģinājums pārveidot cilvēki, kurus mēs pazīstam, nedara neko citu kā attālina viņus no sava ego un laimes. Nemanot, mēs atņemam viņiem to, kas viņi ir.
Saskaroties ar tukšuma un vientulības apstākļiem, mēs varam uzņemties atbildību par izkļūšanu no tās vienatnē vai izvēlēties novelt atbildību uz savu partneri, izveidojot atkarīgas attiecības.
Pieķeršanās var radīt mūsos apjukumu, liekot mums pārspīlēt mīļotā cilvēka īpašības un pārveidojot viņu mūsu acīs par unikālu un neaizvietojamu būtni, tādējādi palielinot trauksmi, domājot par viņa iespējamo zaudējumu. Aizbildinoties ar viņa aizsardzību vai labklājību, mēs varam atņemt otram brīvību.
Šis ir stāsts par pieķeršanos, bet tas ir arī stāsts par mīlestību. Mīlestība ir otra cilvēka dzīvesveida pieņemšana un cienīšana, vēlme pēc viņa laimes pat pirms savu vajadzību apmierināšanas un ļaujiet tai lidot, kad tas ir nepieciešams, ja tas to dara laimīgu – gluži kā bezdelīgas.
*Mara Pastora oriģinālais stāsts.
